Viņš arī izvērsa jautājumu, vai NATO vajadzētu apsvērt domu par darbības paplašināšanu Arktikas reģionā, sakot, ka nepieciešams veidot uzticību starp piecām reģiona valstīm — Kanādu, ASV, Norvēģiju un Dāniju (visas NATO dalībvalstis) un Krieviju, vēsta Reuters. Maskava ir izteikusi juridiskas pretenzijas uz lielāko daļu Arktiskās teritorijas. Lai to apliecinātu, pagājušajā gadā Krievijas minizemūdene Ziemeļu Ledus okeāna gultnē uzstādīja valsts karogu. Zinātnieki lēš, ka Arktikas reģiona dzīles varētu glabāt apjomīgus naftas un dabasgāzes krājumus, kurus klāj bieza ledus kārta. Tomēr klimata izmaiņu rezultātā ledus sega ir strauji sarukusi un iepriekš grūti pieejamās vietās var sākt pārbaudes, lai apstiprinātu aizdomas par apjomīgo dabas resursu esamību šajos platuma grādos. Līdz ar fosilo energoresursu krājumu samazināšanos un straujo naftas pieprasījuma palielināšanos Arktikas reģiona valstis savā valdījumā vēlēsies iegūt pēc iespējas lielāku tā teritoriju.
Krievija ir gatava sākt cīņu par Arktiku
Krievija reaģēs uz ikvienu mēģinājumu militarizēt Arktiku, pirmdien paziņojis Krievijas bruņoto spēku vadītājs Nikolajs Makarovs. "Mēs sekosim līdzi, cik tālu reģions tiks militarizēts. Līdz ar to mēs lemsim, ko darīt," sacīja N.Makarovs. Pagājušajā mēnesī NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers izteicās, ka alianse un tās stratēģiskais partneris Krievija naftas un gāzes rezervēm bagātajā reģionā varētu rīkot kopīgas meklēšanas un glābšanas mācības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.