Drīz apritēs simts gadu kopš satricinošajiem vēstures notikumiem, kuri radikāli izmainīja ne tikai Krieviju, bet arī lielu daļu pasaules. Par tiem joprojām atgādina mauzolejs, kurā glabājas revolūcijas vadoņa Vladimira Ļeņina iebalzamētais ķermenis. Tomēr citādi Krievijā gandrīz nekas neliecina, ka tuvojas revolūcijas gadadiena. Tas lielā mērā ir saistīts ar Krievijas nespēju tikt galā ar savu pagātni, kas joprojām šķeļ valsts iedzīvotājus.
"Šodien Krievijā revolūcijas pēdas ir gandrīz nemanāmas. Ļeņina statujas, kuras savulaik bija izvietotas katrā pilsētā, gandrīz visas ir aizvāktas. Sakrustots āmurs un sirpis vairs nerotā valsts karogu. Internacionālisma saukļus ir nomainījis autoritārs nacionālisms. Valsts propagandas ateisma vietā ir nākusi nodošanās Krievijas kristīgajam mantojumam," raksta britu žurnālists Maikls Binjons, kurš savulaik bija laikraksta The Times korespondents Maskavā.
Gatavojoties revolūcijas simtgadei, Kremlis izveidoja īpašu komiteju, kuras uzdevums bija saplānot vēsturiskā notikuma godināšanu. Tomēr dažas nedēļas pirms 7. novembra joprojām nav zināms, vai revolūcijas simtgade tiks oficiāli atzīmēta.
Komitejas, kuras sastāvā darbojas politiķi un garīdznieki, vadītājs ir Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins. Viņš ir pasvītrojis, ka komitejas galvenais mērķis esot "gūt mācības no vēstures", apvienot sabiedrību un saprast, kā "miermīlīgi atrisināt konfliktus", vēsta AFP-JIJI.
Kremļa paspārnē izveidotās komitejas vēstījums ir skaidrs: nav pieļaujami nekādi centieni ar ielu protestu palīdzību mēģināt apšaubīt valstī pastāvošo politisko kārtību, kas ir spēkā kopš 2000. gada, kad par prezidentu kļuva Vladimirs Putins. Viņš sevi pasniedz kā stabilitātes un tradicionālo vērtību garantu, kurš ir spējis apvienot Krievijas dažādās etniskās un reliģiskās grupas.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 25.oktobra laikrakstā Diena!
Divu revolūciju jubilejas
fuck USSR
xx