Savu lēmumu pretendēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu prezidenta krēslā Putins oficiāli izziņoja tikai pirms trim mēnešiem, tādējādi līdz pēdējam saglabājot šī gada kampaņas pēdējo un vienīgo intrigu, lai gan tādu, kas pirms tam par to būtu šaubījušies arī nebija daudz.
Putins, kas šoreiz startē kā "neatkarīgais kandidāts", pie varas atradies kopš 1999. gada, un viņam priekšvēlēšanu kampaņa tās tradicionālajā izpratnē nav nepieciešama. Kremļa saimnieks arī nemaz nav papūlējies radīt šādas kampaņas šķietamību un tradicionāli atteicies piedalīties jebkādās debatēs ar saviem formālajiem konkurentiem.
Aptaujas liecina, ka visi pārējie kandidāti bezcerīgi atpaliek no 65 gadus vecā Putina.
Pēc carisma krišanas tik ilgi varas grožus noturēt savās rokās Krievijā līdz šim izdevies vienīgi diktatoram Josifam Staļinam, kurš Putina valdīšanas ērā atkal kļuvis par daudzu krievu pielūgsmes objektu.
Vienīgais, kas varētu kaut nedaudz aptumšot Putina triumfu, ir vēlētāju apātija, jo vēlēšanu iznākuma paredzamība varētu novest pie zemas balsotāju aktivitātes.
Kremlī zināmas bažas izsauc arī iespēja, ka tas krievu mazākums, kas atklāti iestājas pret Putinu, varētu iziet ielās, protestējot pret vēlēšanām, kuras viņi uzskata par nedemokrātisku farsu.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā visi oficiālie televīzijas kanāli aktīvi aģitēja par pašreizējo Kremļa saimnieku, attēlojot viņu kā vienīgo personu, kas spēj aizstāvēt Krieviju no naidīgās ārpasaules.
"Mēs izturēsim šo uzbrukumu," varasiestāžu organizētajā Putina atbalstītāju mītiņā Maskavā, paziņoja viena no viņa "karsējmeitenēm", kuras kaklu rotāja šalle Krievijas karoga krāsās. "Mēs atbalstīsim mūsu valsti un Vladimiru Vladimiroviču."
Putina atbalstītāji sava līderu nopelnu sarakstā min gan Krievijas militāro intervenci Sīrijā, gan iebrukumu Ukrainā un okupētās Krimas pussalas aneksiju, uzskatot, ka rietumvalstu sankcijas, kas pret Krieviju tika vērstas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, bijusi cena, ko vērts maksāt par "valsts piecelšanos no ceļiem".
Šķiet, ka Kremļa saimnieka pozīcijas nav ietekmējis arī kārtējais konflikts ar Rietumiem, ko izraisījusi Lielbritānijā tagad dzīvojošā bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšana, un Londonas ganīšanā pēc paziņojuma par krievu diplomātu izraidīšanu iesaistījušies pat tā dēvētie liberālie krievu mediji.
Saskaņā ar aptauju, kuru veicis valstij piederošās Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs (VCIOM) un kuras rezultāti tika publicēti 9. martā, par Putinu gatavojas balsot 69% krievu.
Tiesa gan, neatkarīgu aptauju rezultāti Krievijā nav pieejami, jo, sākoties oficiālajai priekšvēlēšanu kampaņai, lielākais neatkarīgais sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums Levadas centrs, kuru varasiestādes pērn pasludināja par "ārzemju aģentu", pārtrauca publicēt aptauju rezultātus, baidoties, ka to varētu kvalificēt kā iejaukšanos vēlēšanās un tas novestu pie uzņēmuma slēgšanas.
Tomēr arī saskaņā ar Levadas centra vēl pērn veikto aptauju Putina darbību prezidenta amatā pozitīvi vērtējuši 73% krievu.
Saskaņā ar VCIOM datiem tuvākais nosacītais Putina sāncensis ir komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins, taču viņš var cerēt tikai uz septiņiem procentiem balsu.
Turklāt Grudiņins, kas startē ar lielvalstiski šovinistisku platformu, kā arī atklāti slavina Staļinu un viņa noziegumus, faktiski pretendē uz to pašu elektorātu, kas tradicionāli atbalstījis Putinu.
Tajā pašā laikā atbalstu televīzijas žurnālistei Ksenijai Sobčakai, kas uzņēmusies tā dēvētās liberālās opozīcijas kandidātes lomu, pauduši vien divi procenti aptaujāto.
Vienlaikus Sobčakas lēmums startēt šajās vēlēšanās acīmredzami ir sašķēlis opozīciju, jo daudzi viņu apsūdz Kremļa pasūtījuma pildīšanā, nodrošinot šķietamu vēlēšanu leģitimitāti un vairojot vēlētāju aktivitāti.
"Putinam vēlēšanas nav politiskā sāncensība ar citiem kandidātiem. Tā ir procedūra viņa kā Krievijas līdera leģitimitātes atkārtotai publiskai apstiprināšanai," norāda politikas eksperts un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma Control Risks Krievijas nodaļas direktors Naibs Abdulajevs.
Arī Kremļa amatpersonas necenšas īpaši slēpt, ka viņiem vēlētāju aktivitāte ir svarīga, jo relatīvi zema aktivitāte varētu mazināt Putina režīma leģitimitāti.
Kāds Jekaterinburgas iedzīvotājs - 38 gadus vecais bezdarbnieks Sergejs Hazijevs - sarunā ar aģentūru "Reuters" vēlēšanas nosaucis par "cirka izrādi, kas nezin kāpēc tiek dēvētas par vēlēšanām", piebilstot, ka šoreiz viņš pie balsošanas urnas nedosies.
Pirmais politiķis, kas pēdējo gadu laikā mēģinājis mest kaut cik reālu izaicinājumu Putinam, ir Aleksejs Navaļnijs, taču viņš nav pielaist dalībai vēlēšanās, jo ir krimināli sodīts tā dēvētajā Kirovļes lietā. Viņš pats gan apgalvo, ka apsūdzības un spriedumu esot safabricēts politisks pasūtījums.
Navaļnijs, kura vārdu oficioza medijos aizliegts pat pieminēt, kā, šķietami jokojot, bet patiesībā visā nopietnībā norāda pret režīmu kritiski noskaņotie komentētāji, pamatā spiests paļauties vienīgi uz sociālajiem medijiem, kuros opozīcijas līderis izplata arī viņa vadītā Pretkorupcijas fonda pētījumus.
Pēc tam, kad varasiestādes atteica viņa kandidatūras reģistrēšanu, Naviļnijs nācis klajā ar aicinājumu vēlēšanas boikotēt.
"Mūsu boikota kampaņa darbojas," vēl šonedēļ paziņoja Navaļnijs, kā pierādījumu tam piesaucot dažāda līmeņa amatpersonu centienus uzkurināt vēlētāju aktivitāti pat ar pasākumiem, kas balansē uz likuma robežas, piemēram, solot pie vēlēšanu iecirkņiem tirgot pārtikas produktus ar neticamām atlaidēm.
Daudzviet, lai panāktu vēlamo nobalsojušo procentu, tiek izdarīts arī atklāts spiediens uz valsts iestāžu darbiniekiem un studentiem.
Tomēr Naviļnija rīkotais boikots "vairāk ir simbolisks apzināta protesta akts visai mazajai opozicionāri noskaņoto vēlētāju daļai, kuras lielumu vairums politikas analītiķu vērtē viena līdz divu procentu apmērā," norāda Abdulajevs.
Lai gan uzvara vēlēšanās Putinam faktiski ir garantēta, nākamajos sešos gados prezidenta krēslā viņam var rasties nopietnas problēmas.
Lai gan Krievijas ekonomika šķietami atguvusies no krīzes, ko izsauca zemās naftas cenas un rietumvalstu sankcijas, tās izaugsme pērn sasniedza tikai 1,5%, ievērojami atpaliekot no tā straujā izaugsmes tempa, pie kāda krievi bija pieraduši Putina valdīšanas iepriekšējos gados.
Lai gan Putins pastāvīgi piesauc nepieciešamību atgriezties pie straujākas izaugsmes, vairuma ekonomistu ieteiktajām receptēm, īpaši valsts lomas mazināšanai ekonomikā, aktīvi pretojas tās prezidenta aprindas, kuru labklājība un statuss ir tieši atkarīga no valsts kontroles pār tautsaimniecību.
Viņa nākamo, jau ceturto pilnvaru termiņu, domājams, apēnos arī arvien aktuālākais jautājums par varas pēctecību. Šobrīd spēkā esošā konstitūcija tagad jau pavisam nepārprotami liedz Putinam 2024. gadā kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, un viņš ir solījis, ka negrozīs pamatlikumu, lai varētu palikt Kremlī arī pēc šī termiņa.
Avoti Krievijas valdošajā elitē izsakās, ka sagaida no Putina ko līdzīgu 2008. gada manevram. Arī toreiz Putins bija izsmēlis konstitūcijā noteikto divu pilnvaru termiņu limitu, taču saglabāja faktiskās varas grožus savās rokās ar "rokādes" palīdzību, prezidenta krēslā iesēdinot sev lojālo toreizējo un arī tagadējo premjerministru Dmitriju Medvedevu, bet pašam pārceļoties uz valdības namu.
Ja Putins, kurš nākamā pilnvaru termiņa beigās jau būs 71 gadu vecs, tomēr vēlēsies doties netraucētā "pelnītā atpūtā", viņam nāksies nopietni padomāt par savu pēcteci, jo pastāv risks ka dažādo elites nogrupējumu konkurence, kuru līdz šim bremzējusi Kremļa saimnieka autoritāte, var pāraugt atklātā konfliktā.
Pēc Abdulajeva domām, Putins par savu pēcteci centīsies izvēlēties kādu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem, kuram varētu uzticēt ne vien rūpes par savu personīgo drošību, bet arī tādu, kurš būtu gatavs turpināt īstenot pašreizējā Kremļa saimnieka ģeopolitisko vīziju.
"Tagad ir grūti prognozēt, vai Putins, kas pazīstams ar savu noslēpumainību un spēju manipulēt ar citiem politiskajiem spēlētājiem, šādu personu atradīs," atzīst Abdulajevs. "Saskaņā ar mūsu šī brīža konservatīvo garāka termiņa analīzi Putins, visticamāk, saglabās ietekmi uz politikas dienaskārtību arī pēc 2024. gada."
Pirmie savas durvis vēlēšanu iecirkņi vēruši Krievijas Tālajos Austrumos, kur balsošana pēc Latvijas laika sākās jau sestdien plkst. 22. Tā noslēgsies vistālāk rietumos esošajā Krievijas valdījumā esošajā teritorijā - Kaļiņingradas apgabalā, kur vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst. 21 pēc Latvijas laika.
Olesja
Ivans
Trieciens