Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka radaru stacijas izvietošana Turcijā iezīmē vēl vienu soli "ASV globālās pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas segmenta" izvēršanā.
Ministrija atkārtoti uzsvērusi Maskavas prasību pēc "skaidrām, tiesiski saistošām garantijām, ka Eiropā izvērstā pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krievijas stratēģiskajiem kodolspēkiem".
Vašingtona iepriekš norādījusi, ka šādas garantijas neesot nepieciešamas, jo tās jau esot ietvertas ASV un Krievijas pastāvošajā līgumā par kodolatbruņošanos.
NATO lēmums turpināt Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu bijis viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem Maskavas un Vašingtonas attiecību "restartēšanā".
Krievija bažījas, ka pretraķešu aizsardzības sistēma var faktiski neitralizēt tās kodolieročus.
Taču NATO norāda, ka sistēma var būt efektīva tikai pret nelieliem kodolarsenāliem, kādi varētu nonākt, piemēram, Irānas rīcībā.
Kā ziņots, Turcijas Ārlietu ministrija ceturtdien pavēstīja, ka Ankara plāno savā teritorijā izvietot agrīnās brīdināšanas radaru, kas būtu NATO Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas sastāvdaļa.
Ieceri par Eiropas mēroga pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi militārās alianses līderi apstiprināja pagājušajā gadā Lisabonā.
"Mūsu valsts ir atbalstījusi šo lēmumu kopš paša sākuma un aktīvi iesaistījusies šajā procesā," savā paziņojumā skaidro ministrija.
Ankara atklāja, ka tehniskās sarunas par aizsardzības sistēmas izvietošanu "nonākušas gala stadijā", un Turcijas amatpersonas sola, ka iesaistīšanās NATO pretraķešu aizsardzības sistēmā "stiprinās NATO aizsardzības spējas un Turcijas nacionālo aizsardzības sistēmu".