Gaisa triecieni arī palīdzējuši Sīrijas valdības spēkiem ievērojami pavirzīties uz priekšu attiecībā pret nemierniekiem. Par iekarojumiem tika ziņots 11.oktobrī Idlibas un kaimiņu Hamas provincē.Vienlaikus triecieni ļāvuši Maskavai atjaunot pretenzijas uz lielvaras statusu laikā, kad Krievija cīnās ar Rietumu sankcijām Ukrainas dēļ un zemajām naftas cenām, kas iedragājušas tās ekonomiku."Šie triecieni bija pēdējais solis, lai pieprasītu lielvaras statusu," sacīja Londonā bāzētā Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Igors Sutjagins. "Tagad Krievija ir pabeigusi savu lielvaras atribūtu izspēli tāpat kā ASV."Viņš uzskata, ka ar gaisa kampaņu un, pāri visam - spārnoto raķešu izmantošanu, tika tīši demonstrēts, ka Maskava var attālināti veikt triecienus mērķiem pēc savas izvēles un neriskēt ar saviem karavīriem. Krievija arī parādīja, ka tā ir gatava rīkoties, negaidot starptautiskās sabiedrības atļauju un saskaroties ar Rietumu, Turcijas un arābu kritiku.Tieši cik izmaksā Maskavas pretenciozā gaisa kampaņā ir grūti aprēķināt precīzi. Viens no iemesliem ir tas, ka Krievijas armija savus izdevumus tur stingrā slepenībā.Tomēr Sutjagins, kas cieši seko Krievijas armijas darbībām, aprēķinājis, ka konvencionāla iznīcinātāja gaisa triecieni maksā vismaz 2,5 miljonus dolāru dienā.Šis skaitlis ietver 34 lidmašīnu uzturēšanu un viņu nosūtīšanu ikdienas bombardēšanā uz mērķiem visā valstī. Tajā iekļautas arī apmēram uzturēšanas izmaksas 2000 Krievijas speciālistiem, kas veido ekspedīcijas spēkus un sniedz loģistikas atbalstu, tostarp piegādājot munīciju un degvielu ar militārajām transportlidmašīnām un kuģiem no Krievijas.Vēl 52 miljoni ASV dolāru nepieciešami, lai segtu 26 spārnoto raķešu, kas katra izmaksā divus miljonus dolāru, palaišanas izmaksas no Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā 7.oktobrī.Kopā tas 14 dienās veido 87 miljonus dolāru. Tajā nav iekļautas sākotnējās lidmašīnu un karavīru transportēšanas uz Sīriju izmaksas.Analītiķis dēvē aprēķinu par "konservatīvu" un norāda, ka izmaksas dienā varētu būt par vienu līdz četriem miljoniem lielākas atkarībā no tā, cik lielu daudzumu precīzi vadāmas munīcijas Krievija izmantojusi.
Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama izteicies, ka Krievijas militārā operācija Sīrijā apliecina Krievijas vājumu, nevis spēku. Kā zināms, Obamas administrācijas viedoklis par to, kā izbeigt postošo pilsoņkaru Sīrijā, ir diametrāli pretējs Maskavas nostājai.
"Šodien tā vietā, lai varētu rēķināties ar viņu [Sīrijas valdības] atbalstu un saglabāt savu militāro bāzi Sīrijā, kas Krievijai piederējusi ilgu laiku, Putina kungs ziedo savus karavīrus, savu karaspēku, lai ar diegiem saturētu kopā vienīgo sabiedroto," sacīja Obama. "Fakts, ka krieviem tas bija jādara, nav spēka apliecinājums, tas rāda, ka viņu stratēģija nestrādā."