"Ja mūsu partneru pozīcija paliks [pēc] šī viņiem nepatīkamā līdera aiziešanas, asinspirts turpināsies," pēc sarunas ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) apkopotie dati liecina, ka kopš 2011.gada marta, kad Sīrijā sākās sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada vadīto režīmu, dzīvību asiņainajos nemieros zaudējuši jau vairāk nekā 36 000 cilvēku, no kuriem vairums bijuši civiliedzīvotāji. Fabiuss norādīja, ka Francijai un Krievijai nav izdevies pārvarēt savas domstarpības par Asada iespējamo lomu Sīrijas pārejas valdībā nākotnē.
Jūlijā pasaules lielvaras Ženēvā vienojās par politisko pāreju Sīrijā, un Asadam šajā dokumentā nav pausts tiešs aicinājums atkāpties no amata. Tomēr Rietumi skaidri apliecinājuši, ka Sīrijas nacionālās vienotības valdībā Asadam nebūtu jāpiedalās.
Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību cenšas panākt Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķē Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas. Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņemot palīdzību no ārzemēm.
Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā - Sīrijas prezidenta Asada - gāšanu. Satraukumu par to, ka ārvalstu džihādistu klātbūtne Sīrijā var novest pie konflikta radikalizācijas, šomēnes pauda ANO komisijas locekļi, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus konflikta plosītajā Sīrijā.