Pie šīm ekonomiski strauji augošajām valstīm sevi lepni pieskaita arī Krievija, tomēr tās relatīvais veiksmes stāsts ir radikāli atšķirīgs, jo tā pamatā ir energoresursi, jo īpaši nafta, no kuras cenas aizvien vairāk ir atkarīga valsts ekonomika un prezidenta Vladimira Putina tautai doto dāsno solījumu izpilde.
Cer uz dārgu naftu
Ja citur pasaulē ziņas par naftas cenu kritumu tiek uztvertas ar atvieglojumu, tad Kremlī tas rada stresu, jo Krievijai ir izdevīgas pēc iespējas augstākas naftas cenas - valsts tautsaimniecība ir uzsēdināta uz melnā zelta adatas. Pirms gadiem desmit nafta un gāze veidoja mazāk par pusi no Krievijas eksporta, tagad to īpatsvars ir divas trešdaļas no kopējā eksporta, bet peļņa no naftas veido vairāk nekā pusi no federālās valdības ieņēmumiem, raksta amerikāņu izdevums Time.
Naftas ieplūdinātie dolāru miljardi pēdējos gados ļāva Krievijas valdībai strauji palielināt izdevumus. Šī gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta izdevumu apjoms sasniedza 23,6% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam, 2008. gadā attiecīgajā laika nogrieznī tie bija 15,2%.
Tomēr, lai valsts spētu palielināt izdevumus sociālajiem pabalstiem, pensijām un atalgojumam sabiedriskajā sektorā, ko solījis V. Putins, tai nepieciešamas ļoti augstas cenas starptautiskajos naftas tirgos. Konsultāciju uzņēmuma Capital Economics dati liecina, ka 2007. gadā Kremlis varēja būt mierīgs, ja naftas cena pasaulē bija vismaz 40 dolāru (22,8 lati) par barelu. Tagad naftas cenai ir jābūt ne zemākai par 120 dolāriem (114 latu) par barelu, lai Krievijas valdība spētu sabalansēt budžetu. Pašlaik jēlnaftas cenas svārstās no 85 līdz 99 dolāriem (48,5-56,4 lati) par barelu. «Ja naftas cenas turpinās kristies, tad ir ļoti ticams, ka Krievijas ekonomika cietīs,» Capital Economics analītiķis Nīls Šērings stāsta CNBC. «Viņi kādu laiku spēs tikt galā ar zemākām naftas cenām, bet tas var strauji mainīties.»
Vienīgais ceļš, lai izrautos no šī apburtā loka, ir samazināt ārkārtīgo atkarību no naftas, vienisprātis ir eksperti. V. Putina izteikumi liecina, ka arī viņš to apzinās un pagājušajā mēnesī Sanktpēterburgā notikušā Starptautiskā Ekonomikas foruma laikā paziņoja, ka Krievijai jāveic virkne reformu, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un diversificētu valsts ekonomiku. Ar līdzīgiem izteikumiem Kremļa augstākās amatpersonas nākušas klajā arī iepriekš, tomēr līdz šim nekādas radikālas pārmaiņas nav notikušas.
Par nākotni nedomā
Labs piemērs Krievijas pārmērīgajai atkarībai no energoresursiem ir Hantu - Mansu autonomā apgabala galvaspilsēta Hantimansijska. Vēl pagājušā gadsimta vidū tā bija neliels ciemats ar koka apbūvi, bet pēdējos gados piedzīvo straujas pārmaiņas intensīvās naftas ieguves dēļ.
Rietumsibīrijas reģiona zemes dzīlēs guļ naftas rezerves, kas ir divreiz lielākas nekā Lībijai. Šeit iegūst vairāk nekā pusi no Krievijas naftas, tomēr apgabalā paliek ļoti niecīga daļa no milzu peļņas, ko nes dabas bagātība.
Arī ar šo mazumiņu pietiek, lai Hantimansijska varētu atļauties modernizēt infrastruktūru, uzcelt lielveikalus, luksusa viesnīcas, pilsētā atrodas viens no pasaulē modernākajiem biatlona stadioniem, bet tuvākajos gados pakalnā virs pilsētas jāsāk būvēt gandrīz 280 metrus augsto Kristāla debesskrāpi, ko projektējis pasaulslavenais angļu arhitekts Normens Fosters.
Pilsētā netiek attīstītas citas nozares. «Šeit nedomā par nākotni. Vienudien nafta beigsies, un nebūs resursu, lai mēs veidotu jaunu dzīvi,» drūmi pareģo vietējais opozicionārs Jurijs Šaguts.