No Krievijas Ziemeļu flotes atomzemūdenes Tula uz Kūras poligonu Kamčatkā izšautās raķetes starts noritējis bez jebkādiem starpgadījumiem un Lainera „kaujas” daļas sasniedza paredzēto rajonu plānotajā laikā.
Lainerim ir līdzīgi parametri kā starpkontinentālajai ballistiskajai raķetei Siņeva, tomēr jaunā raķete ir aprīkota ievērojami kvalitatīvākām pretraķešu aizsardzības pārvarēšanas sistēmām, un ir spējīga nogādāt līdz mērķiem 12 kaujas blokus (kodolgalviņas).
Šis ir jau otrais Lainera izmēģinājums. Pirmais notika 2011. gada 20. maijā, taču toreiz militārpersonas noliedza presē izskanējušo informāciju par jaunas raķetes izmēģinājumu, apgalvojot, ka pārbaudīta bruņojumā esošā Siņeva. Par to, ka Makejeva vārdā nosauktais Krievijas Valsts raķešu centrs izstrādājis jaunu jūras bāzējuma raķeti, kuras kaujas slodzes jauda divkārt pārspēj neveiksmju vajātās jūras bāzējuma raķetes Bulava slodzi, kļuva zināms tikai dažus mēnešus vēlāk.
Plašsaziņas līdzekļos arī izskanējuši pieņēmumi, ka Bulava neveiksmīgo izmēģinājumu dēļ (par sekmīgiem atzīti 9 no 16 notikušajiem izmēģinājumiem), Laineris varētu stāties tās vietā, tomēr oficiāla apstiprinājuma šai informācijai nav.
Jāpiebilst, ka, pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas, otrdien Arhangeļskas apgabalā, izmēģinājuma laikā nogāzusies cita starpkontinentālā ballistiskā raķete Jarss. Raķete tika palaista no Pļeseckas poligona, taču tūdaļ pēc starta tās signāls pazuda no radaru ekrāniem un pēc divām stundām raķete tika atrasta astoņus kilometrus no starta vietas.
Lai arī par Jarsu pieejams maz informācijas, tiek uzskatīts, ka tā ir piektās paaudzes ballistiskā raķete, kuras izstrāde šobrīd atrodas pašā sākuma stadijā. Vienlaikus plānots, ka līdz 2018. gadam tieši Jarss veidos aptuveni 80% no Krievijas raķešu arsenāla.