Līdz šim bijušais Stasi aģents jau ticis pie gāzesvada projekta Nord Stream AG izpilddirektora un naftas cauruļvadu monopola Transņeft direktoru padomes vadītāja krēsla, naftas giganta Rosņeft valdē, kā arī pie divu banku un citu uzņēmumu vadības stūres.
«Varniga kungam ir vērā ņemama pieredze valsts uzņēmumu vadībā, darbojoties vairāku vadošo starptautisko kompāniju valdē,» Rusal ziņoto citēja The Local. Slavējamas esot arī viņa krievu valodas zināšanas un starptautiskā biznesa dotības.
Rusal šobrīd atrodas finansiālās grūtībās. Kā pavasarī uzsvēra bijušais vadītājs Viktors Vekseļbergs, kurš martā negaidīti atkāpās, Rusal atrodas «dziļā krīzē». Holdingkompānija En+, kas ir lielākais Rusal akcionārs, uzkrājusi vairāk nekā 10 miljardu dolāru (5,48 miljardi latu) lielus parādus.
Analītiķi prognozē, ka M. Varnigam piešķirtais amats ļaus Kremlim uzturēt tuvas attiecības ar Rusal, kas ir īpaši svarīgi tagad, kad Krievijas vara cenšas koncentrēt spēkus savās rokās, rakstīja ziņu aģentūra AFP. Kritiķi jau vairākkārt pārmetuši V. Putinam, ka kopš pirmā prezidentūras termiņa 1999. gadā viņš nereti vadošos biznesa un valdības amatos iecēlis sev personīgi tuvus cilvēkus.
Mediji ziņojuši, ka M. Varnigs Stasi uzdevumā sastrādājies ar V. Putinu, kurš tolaik darbojās Valsts drošības komitejā (VDK). Abi esot vervējuši Vācijas iedzīvotājus darbam VDK. Taču gan M. Varnigs, gan V. Putins to noliedz, apgalvojot, ka iepazinušies tikai pēc Berlīnes mūra krišanas.
Krievijas laikraksts Kommersant rakstīja, ka M. Varnigs neilgi pirms 1989. gada kļuva par Stasi majoru, taču pēc tam pievērsās biznesam Krievijā. Tomēr Rusal publiskotajā M. Varniga dzīvesgājuma aprakstā zīmīgi izlaistas vīrieša karjeras gaitas no 1981. līdz 1993. gadam.