Prasību Ģenerālprokuratūrā iesniedzis Krievijas pilsonis Vladimirs Špitaļevs, pieprasot ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam pārbaudīt Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas un Tautas komisāru padomes darbības, 1918.gadā likvidējot Viskrievijas Satversmes sapulci.
"Aizgāju uz Ģenerālprokuratūras pieņemšanu, lai iesniegtu pieteikumu par Viskrievijas Satversmes sapulces likvidēšanas un KPFSR izveidošanas likumības pārbaudi," raksta Špitaļevs paziņojumā savā Facebook kontā.
Kā pamatojumu savam iesniegumam Špitaļevs norāda Ģenerālprokuratūras iepriekš izskatīšanai pieņemtos iesniegumus par Krimas atdošanas likumību Ukrainas PSR 1954.gadā un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atzīšanas likumību.
"Kā zināms, Satversmes sapulce tika ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās un 1918.gada 6.janvārī tā pasludināja Krievijas Demokrātisko Federatīvo republiku. Taču tajā pašā dienā Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas un Tautas komisāru padomes kontrolētie spēki vardarbīgi pārtrauca Viskrievijas Satversmes sapulces darbību un izpildkomiteja publicēja tekstu par Satversmes sapulces atlaišanu," teikts iesniegumā.
Prasības iesniedzējs aicina pārbaudīt, vai likumīgi ir dibināta Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja, kas pieņēma lēmumu par Satversmes sapulces atlaišanu, kā arī pārbaudīt PSRS un KPFSR izveidošanas leģitimitāti.
Špitaļevs stāsta, ka Ģenerālprokuratūrā viņu sākotnēji centušies padzīt, taču viņš atteicies doties prom. Galu galā viņa sūdzība pieņemta ar piebildi, ka tā tiks izskatīta reizē ar Valsts domes deputātu iesniegto pieteikumu par Baltijas valstu neatkarības likumību.
Kā jau LETA ziņoja, Krievijas Ģenerālprokuratūra ir atsaukusies Krievijas politiķu aicinājumam izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības leģitimitāti.
Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991.gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.
Kremlis un Krievijas Ārlietu ministrija jau centusies distancēties no iesnieguma, kas izpelnījies plašu publicitāti kā Krievijā, tā Rietumos, izsakoties, ka neredz jēgu šādai pārbaudei.
Valsts domes deputāti Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza prasību izvērtēt Krimas nodošanu Ukrainas PSR. 27.jūnijā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954.gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.
Tāpat Valsts domes Ārlietu komiteja izstrādā dokumentu, kurā būs nosodīta "Vācijas Federatīvās republikas 1989.gadā veiktā Vācijas Demokrātiskās republikas aneksija".