Krievijas krīzes otro vilni prognozē rudenī, kad beigsies atvaļinājumi

Man neintersē Krievija,zinu tikai to,ka mēs drīz nosprāksim badā!

Lai tā arī būtu! Mums tikai jānocietina austrumu robeža.

Tu šito savu tekstu ieseivo kaut kur un atceries!

Krievija rubli devalvēja, līdz ar to - visas cenas, algas un pensijas arī automātiski samazinājās. Viss vienādi par vienu procentu (ja nemaldos, tad 20%). Protams, ka cenas ceļās, ir inflācija. Jo ražotāji un tirgotāji grib atgūt iepriekšējās peļņas prognozes, taču reāli paceļ nevis par 20% bet par 10%. Parastā tauta īpaši par to nav sabēdājušies, jo kredīti pārsvarā ņemti rubļos (tātad arī devalvēti), un alga ciparos arī nav mainījusies. Šādu slēpto, bet izlīdzināto algu samazinājumu ir daudz vieglāk pārdzīvot, nekā ja kādai konkrētai grupai noņem 50% ciparos.

Pat ja Latvija samazinās savu budžētu par veseliem 50% (t. i. vēl apmēram par 3 miljardiem latu), tad mums būs tāds pats budžets kā Krievijā (pārrēķinot uz 1 iedzīvotāju).

Personīgi esmu investējis Krievijā un sekoju līdzi tam, kas tur notiek. Protams, ne jau tādā 'līmenī', kā šis žurnālistiņš, kas vispārīgus secinājums izdara ejot uz veikalu, lai iepirktos personīgām vajadzībām, vai aprunājoties ar dažiem šoferiem vai persionāriem un pa starpu izlasot OECD ziņojumus, kas ir viens no neskaitāmiem ziņojumiem. Mans iespaids par Krieviju ir, ka tur valdība darīs visu, lai saglabātu kaut cik saprātīgu dzīves līmeni. Protams, būs valsts iejaukšānās ekonomikā - sākot ar rubļa turēšanu vai pakāpenisku devalvāciju un beidzot ar valsts intervencēm privāto uzņēmumu parādzīmju tirgos un spiedienu uz bankā, lai valsts iedotā garantiju un atbalsta nauda arī reāli nonāktu kreditēšanā; bet šāda iejaukšanās var palīdzēt izkļūt no krīves - ja privātie investori nogaida, tad valtij vienkārši nav citas izvēles, ka pašai ieguldīt kapitālu uzņēmumos, to daļēji ir pieņēmusi tagad pat Amerika un Lielbritānija un ja krize turpināsies - tad to pieņems arī daudzas citas valstis. Un Krievija to vismaz pagaidām var atļauties - tai pieder 4. lielākās valūtas rezerves pasaulē (aiz Ķīnas, Japānas un Eirozonas) un, ja tās tiek izmantotas, piem. rubļa atbalstam, tad ļoti mēreni un saprātīgi. Vēl ir jāņem vērā arī tas, ka Krievija buma laikā dzīvoja ne tikai uz naftas un gāzes, bet arī attīstījās vietējā rūpniecība, arī zinātne pārstrukturējās un sāka kāpt ārā no bedres.

Vispar jau laimi vajag braukt meklet uz Krieviju,nevis vergot Anglija un Irija.Runajot par Latviju,tad jacer ka tadas driz vairs nebus.

rudenī, kad beigsies šnabis un sāksies pohas

Kādā ziņā lielākā? Tādā pašā vien esam. Tik, atšķirībā no Krievijas, mēs bijām nedaudz augstāk pakāpušies, tāpēc arī stiprāk izjūtam kritienu. Protams, ka būs rudenī vēl sliktāk, taču atkal - salīdzinot ar Krieviju - mums ir deflācija, viņiem inflācija. Mums budžets nav piesiets naftai (Krievijas budžets ir plānots, ja nemaldos, paredzot, ka naftas cenas ir 55$ par barelu, pašlaik 45$ un cenu celšanās netiek(!?) prognozēta. Cenas Maskavā ir tādas pašas kā Rīgā, bet vidējā pensija krietni leilāka.. Atšķirībā no Krievijas - lats ir stabils un nekad nav ticis devalvēts, atšķirībā no Krievijas - Latvija nekad nav bankrotējusi. Bet protams - tas viss ir no tēmas "bet ASV nēģerus kar"..

Es tā arī nesapratu un neieraudzīju pamatojumu - kāpēc Krievijā krīze rudenī palielināsies? Pie mums skaidrs kāpēc - visiem samazinātas algas, kritīs pieprasījums un patēriņš, mazāki ieņēmumi budžetā, darbspējīgo cilvēku izbraukšana + masu kredītu neatdošana ar ķīlas atņemšanām utt. Vārdu sakot deflācija. Bet, ja cenas kāpj, tad tā ir izaugsmes pazīme, tātad ir cilvēkiem nauda par ko pirkt, ja vēl taisās palielināt pensijas - tātad taisās palielināt pieprasījumu un patēriņu - attiecīgi ekonomisko aktivitāti (daba vietām utt) ar ko šo pieprasījumu segt. Degvielas cenas arī var celties tikai ekonomiskās aktivitātes laikā t.i. ir pieprasījums pēc tās, jo ja pieprasījuma nebūtu, tad cenas lidotu lejā. Vienīgi, kas var radīt otro krīzes vilni tas ir kārtējā kredītu un banku krīze t.i. kad mājsaimniecības un uzņēmumi nespēj kārtot parādsaistības līdz ar ko aiziet ķēdes reakcija. Bet krievijas īpatnība ir tāda, ka tai ir tie naftas resursi + valūtas rezerves, kuras sāk tērēties tikai tad, kad naftas cena ir zem 70 dolāriem par barelu. Otrais banku krīzes vilnis kā reiz ir gaidāms eiropā, kur Austrumeiropas bankām un uzņēmumiem līdz 2009.gada ir jāatdod kredīti ap 1,2 triljoniem dolāru, ja šie uzņēmumi un bankas nevarēs vai negribēs pārfinansēties un atlikt maksājumus, tad jautrība būs vēl lielāka kā pagājušā gadā. Bet, kā kritīs Latvija un Igaunija šoruden, to mēs redzēsim, pagaidām Latvijai piešķirtais aizdevums līdz jaunajam gadam stabilizēs situāciju, bet nākamgad sāksies brīnumi, tad parexā februārī jāiegrūž atliktie 300 miljoni + jāveic procentu maksājumi par aizņēmumiem + jāmaksā dalības maksas visās starptautiskajās organizācijās, bet budžeta ieņēmumi būs viennozīmīgi nokrituši līdz rekordzemiem cipariem, sevišķi, ja uzraus augšā PVN uz 24% uz ko tā uzstāj SVF "labdari". Reāli bez pensiju griešanas un algu samazināšanas 2010.gadā neiztikt, jo pēc "plāna" ir jāsamazina budžets vēl par 500 miljoniem, tādu naudu pie plānotās ekonomikas paņemt nav kur, tikai no algām un pensijām. Faktiski, ja skaitam kopā ar parex maksājumu, tad no budžeta kā minimums ir jāizceļ 800 miljoni. Mūsu bezdibenī krītošajai ekonomikai tādas naudas nav un nebūs, arī ar starptautisko aizdevēju naudu būs krietni par maz, jo tā paredzēta ne tikai budžeta lāpīšanai, bet arī tā sauktā finanšu sektora stabilizācijai, kas pie kredītmaksājumu kavējumu un nemaksāšanas strauja pieauguma neizbēgami būs nepieciešama un ne mazos apmēros. Līdz ar ko vienīgais risinājums būs defolts vai papildus aizņēmums. Par cik mūsējie piekpoj bankrota stratēģiju - bankrotēt ar pēc iespējas lielāku valsts parādu, tad es domāju, ka sarunas ar SVF un citiem par parāda summas palielināšanu sāksies jau rudenī- ziemas sākumā.

Vienalga mēs esam lielākā pakaļā. Arī Latvijā beigsies atvaļinājumi, nāks apkures sezona, bezdarbnieku pabalsti izsīks. Rudenī aizdevums būs notriekts žīdu bankas stutēšanā. Atkal būs jārāpo uz vēdera lūgt Eiropai maizes šķēli.

jā sižets kā Putins ieiet lielveikalā , pacilā preces un saka, ka cenas jāsamazina bija smieklīgs un reizē arī pamācošs - demokrātijas un brīvā tirgus paraugstunda Krievijā. Par otro krīzes vilni - šaubos vai tas tik ļooti skars pensionārus un citus vienkāršos iedzīvotājus - pieļauju, ka tas varētu būt vairāk kā vēlviens lielāks jauciens lejā akciju tirgū. Kaut daudzi arī to neparedz, jo naftas cenas patreiz kāpj un nez vai sogad būs zem 50$, a Krievijas birža = naftas cena