LR korespondente Olga Djagiļeva reportāžā no Maskavas norāda, ka zināmākajam no Krievijas opozicionāriem, Maskavas mēra amata kandidātam Aleksejam Navaļnijam uzdot jautājumu par viņa attieksmi pret Latvijas okupāciju nav izdevies ierobežotā uzdodamo jautājumu skaita dēļ. Uz šo jautājumu nav atbildējis arī A. Navaļnija priekšvēlēšanu štāba vadītājs Leonīds Volkovs, kurš vienīgi norādījis, ka „Maskavas mēra vēlēšanu kampaņas ietvaros šim jautājumam nav nekādas nozīmes”.
Citi, gan mazāk zināmi, opozīcijas politiķi bijuši ievērojami atsaucīgāki, vienlaikus paužot dažādus viedokļus. Tā partijas Jabloko kandidāts Maskavas mēra vēlēšanās Sergejs Mitrohins paziņojis, ka no pašiem Latvijas krieviem dzirdējis gana daudz argumentu, ka Latvijā ir problēmas, un tām nepieciešamas civilizēts risinājums, piesaistot arī Eiropas Savienības institūcijas. Vienlaikus viņš paziņojis, ka Jabkoko nekādā gadījumā neplāno „vairot ksenofobiju uz diplomātijas rēķina, kā to dara esošā vara”.
Savukārt Krievijas Kreisās frontes līderis Iļja Ponomarjovs intervijā izteicās, „ka vienreiz atvainošanās jau ir izskanējusi – 1990. gadā, kad PSRS atzina Baltijas valstu okupācijas faktu”. Politiķis norādījis, ka viņš neuzskata – Krievijai tagad būtu jāatvainojas mūžīgi, it īpaši ja vienreiz tas jau izdarīts.
Tikmēr oficiāli nereģistrētās, galēji nacionālistiskās Nacionāli Demokrātiskās partijas līderis Konstantīns Krilovs norāda, ka viņš neuzskata Krieviju par PSRS tiesību mantinieci un nedomā, ka viņa valstij būtu jebkādi pienākumi Latvijas priekšā. „Pēdējā likumīgā valdībā Krievijā bija cara Nikolaja II valdība,” uzskata K. Krilovs, vienlaikus norādot, ka pēc viņa domām Krievijai ir jānosoda komunistiskais periods, jāatjauno saikne ar carisko valsti un jākļūst par tās mantinieci.
Savukārt kas attiecas uz Latviju, tad politiķis norāda, ka pēc viņa domām, ir pienācis laiks piešķirt vēlēšanu tiesības arī nepilsoņiem, jo šo tiesību nepiešķiršana bijusi attaisnoja sākotnējā posmā pēc neatkarības atjaunošanas, taču nav attaisnojama tagad.
z