Pārliecinošs vairākums ES valstu, izņemot Lietuvu, uzskata, ka, neraugoties uz Gruzijā notikušo, šobrīd svarīgāk ir saglabāt dialogu ar Krieviju. Vairākuma viedoklim ir pievienojusies arī Latvija, jo tikai sarunu procesā varot rast ietekmi uz Maskavu. Pagaidām nav skaidrs, vai D.Medvedeva un ES prezidējošās valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sarunās tiks pieminēts partnerības līgums. Francija solās, ka Krievijai tiks norādīts uz nesadarbošanos ar starptautiskajiem novērotājiem Gruzijā, kā arī uz to, ka Maskava nav pildījusi visas savas apņemšanās un izvedusi spēkus no visām ieņemtajām Gruzijas teritorijām. Tiesa, diplomāti pieļauj, ka ES vairīsies no asas valodas ar Krieviju, ņemot vērā nedēļas nogalē plānoto lielvalstu līderu tikšanos ASV. Tajā spriedīs par izeju no ekonomikas nedienām. Arī tādas valstis kā Lielbritānija un Zviedrija, kas pēc Gruzijas konflikta mudināja ieņemt stingrāku nostāju, tagad savas pozīcijas ir mīkstinājušas. Šonedēļ tās atbalstīja sarunu par partnerības līgumu turpināšanu. Šādai nostājai piekrīt arī Latvija. Vienīgā ES valsts, ka iestājusies pret attiecību atjaunošanu ar Krieviju, ir Lietuva. Latvijas diplomāti gan neatbalsta šādu nostāju un uzsver, ka šobrīd daudz labāk ir runāt ar Krieviju, nekā nerunāt. To veicinot arī Krievijas pozīcija — pēc iebrukuma Gruzijā tā apjautusi, ka rietumi nespēj to ietekmēt. Vēl izdevīgāk Krievijai šobrīd ir runāt ar valstīm divpusēji. "Eiropas Savienības un Krievijas līgums sašaurinās manevrus divpusējām piruetēm," galveno iemeslu, kādēļ arī Latvija piekrīt pozīcijas mīkstināšanai, skaidro Māris Riekstiņš (TP). Tādēļ, visticamāk, netiks īstenota virkne ierosmju, kas izskanēja pēc Gruzijas konflikta. Tolaik kā vienu no iespējām minēja to Krievijas uzņēmēju kontu iesaldēšanu, kuri, iespējams, saistīti ar naudas atmazgāšanu. Sarunās ar citu valstu kolēģiem to atbalstīja arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Šādu ierosmi ir izteicis arī pazīstamais žurnāla The Economist žurnālists Edvards Lūkass. Tiesa, Latvija to nav atbalstījusi. Šī ideja galu galā atmesta, padziļinoties finanšu krīzei pasaulē. Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens uzsver, ka dialogs ar Krieviju bijis nepārtraukts arī Gruzijas krīzes laikā. Abas puses tikās sarunās par iekšlietu un tieslietu jautājumiem. "Eiropas Savienības un Krievijas sadarbība par konkrētām lietām iet uz priekšu. Tā jau nav bijusi apturēta," saka N.Popens. Diplomāti arī uzsver, ka pārmaiņas attiecībās ar Krieviju var notikt tikai pamazām un notikumi Gruzijā vēl ietekmēs ES nostāju. Piemēram, ES nopietni nolēma pārdomāt savu enerģētikas politiku pēc tam, kad Krievija atslēdza gāzi Ukrainai. Tieši pēc tam EK sāka izstrādāt plānus, kā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas gāzes resursiem. "Tagad šis jautājums ir Eiropas ikdienas darba kārtībā, visticamāk, arī Gruzijai būs ilgtermiņa ietekme uz lēmumu pieņemšanu," uzsver augsti stāvošs ES diplomāts.
Latvijas atbalsta ES sarunu atsākšanu ar Krieviju
Gruzija un pasaules ekonomikas lejupslīde — šie jautājumi piektdien dominēs Eiropas Savienības līderu un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva sarunās Nicā. Samits notiks īsi pēc tam, kad ES ir nolēmusi turpināt Gruzijas konflikta dēļ apstādinātās sarunas par ES un Krievijas partnerības līguma izstrādi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.