"Mēs sagaidām, ka tā [nāves apstākļu izmeklēšana] sniegs izsmeļošu ainu par to, kas notika, un ka tā izgaismos visus faktus, kas ir nepieciešami, lai atklātu patiesību," apliecināja Lukaševičs. Nākamā gada sākumā tiks veikta faktu noskaidrošanas izmeklēšana saistībā ar 2006.gada Londonā ar poloniju noindētā Ļitviņenko nāvi, ceturtdien nosprieda britu tiesnesis Roberts Ovens. Lukaševičs arī norādīja, ka Lugovojs, kurš tagad jau ir kļuvis par Krievijas parlamenta deputātu, pierādījis savu nevainību, veicot melu detektora pārbaudi.
Krievija atsakās bijušo Valsts Drošības komitejas aģentu Lugovoju izdot nopratināšanai Lielbritānijai, ar to radot nopietnu saspīlējumu abu valstu attiecībās. "Šis jautājums jau lielā mērā ir slēgts, ņemot vērā, ka šis cilvēks ir spēris nozīmīgu soli, veicot melu detektora pārbaudi," sacīja Lukaševičs, ar to acīmredzot domājot testu, ko aprīlī mazpazīstamā bitu-krievu televīzijas uzņēmuma "Russian Hour" dokumentālajai filmai veica Lugovojs.
Nevajadzētu uzskatīt, ka Ļitviņenko lieta nosaka Londonas un Maskavas attiecības, sacīja preses pārstāvis, atgādinot, ka Londonas Olimpiādes laikā Putinam un Krievijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam bijušas "ļoti intensīvas diskusijas" ar Lielbritānijas pusi. "Mums nevajadzētu uz šo lietu raudzīties tā, it kā šī prāva, šī lieta būtu galvenais elements, kas izgaismo mūsu divpusējās attiecības. Protams, mums ir problēmas, mēs tās neslēpjam, bet mēs tās risinām," norādīja Lukaševičs. Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.
Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu). Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams, radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu. Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.
Lielbritānijas varas iestādes Ļitviņenko slepkavībā apsūdz Andreju Lugovoju. Tomēr Krievija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai Lielbritānijā, paziņojot, ka Krievijas konstitūcija neļauj Krievijas pilsoņus izdot ārvalstīm. Lugovojs 2006.gada gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.
Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk VDK tiesību mantinieka FDD organizētās noziedzības apkarošanas vienībā. Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no FDD. Krievijā viņš bija iekļauts meklējamo personu sarakstā, un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Putinu bija ieguvis spēcīgus ienaidniekus.
No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Berezovski. Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika uzsākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
Ļitviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgajām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju. Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai "FDD spridzina Krieviju", kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku. Sprādzieni, kuros Krievijas amatpersonas apsūdzēja čečenu nemierniekus, krasi mainīja sabiedrības viedokli Krievijā, ļaujot Putinam uzsākt otru karu Čečenijā.
Divas dienas pirms nāves uzrakstītā vēstulē Ļitviņenko savā nāvē apsūdzēja Putinu. "Jūs varbūt esat apklusinājis vienu cilvēku, bet visu Jūsu atlikušo mūžu Jūsu ausīs, Putina kungs, skanēs protestu rēkoņa no visas pasaules," teikts Ļitviņenko vēstulē.