Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš telefonsarunā ar Dienu atzina, ka NATO paziņojums ir "ļoti spēcīgs". Pēc viņa vārdiem, tas apliecina gan nepārprotamu NATO atbalstu Gruzijai, gan skaidru vēstījumu Krievijai.
Durvis aizveras
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse nevēlas pārtraukt visus sakarus ar Krieviju, tomēr šis konflikts apgrūtinās NATO—Krievijas padomes darbu. "Mēs neatsakāmies no NATO —Krievijas padomes, bet, kamēr vien Krievijas spēki faktiski okupējuši lielu daļu Gruzijas, es neredzu iespēju, ka NATO—Krievijas padome varētu sanākt jebkādā līmenī," teica J.de Hops Shefers. NATO—Krievijas padome tika izveidota 2002.gadā, lai uzlabotu sadarbību starp bijušajiem aukstā kara ienaidniekiem.
Gruzijas karš izgaismojis dažas pretrunas NATO dalībvalstu attieksmē pret Krieviju, jo ASV un Austrumeiropas valstis ieņēmušas stingru nostāju, savukārt Francija, Vācija, Itālija un citas "vecās Eiropas" valstis nevēlas naidoties ar Krieviju, no kuras saņem lielu daļu energoresursu. Gruzijas atbalstītāji uzskata, ka NATO nedrīkst aizvērt durvis Gruzijai, kas izteikusi vēlmi kļūt par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili apgalvo, ka rietumvalstis netieši iedrošināja Krievijas agresiju, jo vilcinājās izrādīt atbalstu Gruzijai.
Simbolisks atbalsts
NATO paziņojumā netiek runāts par miera uzturēšanas misijas nosūtīšanu uz Gruziju, tāpat netiek paātrināts Gruzijas ceļš uz NATO, ko iepriekš lūdza Polijas un Baltijas valstu vadītāji. NATO valstu ministri gan vienojās izveidot NATO—Gruzijas komisiju, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību ar Gruziju. Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsver, ka Dienvidosetijas krīze nav mainījusi Bukarestē pieņemto plānu par Gruzijas ceļu uz NATO. Viņš arī informēja, ka septembrī tiek plānots sarīkot Ziemeļatlantijas alianses sēdi Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kas būs simbolisks, bet svarīgs pasākums.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs asi kritizējis NATO atbalstu Gruzijai, jo NATO mēģinot padarīt agresoru par upuri un attaisnot M.Saakašvili "noziedzīgo režīmu". S.Lavrovs apgalvo, ka Ziemeļatlantijas alianse esot ņēmusi M.Saakašvili savā paspārnē un atsākusi Gruzijas apbruņošanu. Krievija jau agrāk izteikusi iebildumus pret Gruzijas un Ukrainas tuvināšanos NATO, jo negrib samierināties ar savas ietekmes sarukšanu.
NATO valstis uzsver, ka Krievija nedrīkst izmantot spēku, lai nospraustu Maskavas ietekmes zonas robežas un pakļautu kaimiņvalstis savai gribai.