Brīdlovs arī sacījis, ka Krievija Ukrainas austrumu pierobežā izvietojusi pietiekami daudz karaspēka jaunai invāzijai. Viņš bildis, ka NATO mobilizēs spēkus, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāvēt Baltijas valstis, vēsta EUobserver.com.
"[Krievijas] spēki, kas atrodas austrumos pie Ukrainas robežas ir ļoti, ļoti lieli un ļoti, ļoti gatavi. Jūs nevarat aizstāvēties pret tiem, ja neesat tur, lai aizstāvētos. Tādēļ domāju, mums jādomā par saviem sabiedrotajiem, pozicionējot mūsu spēkus aliansē un spēku gatavību, lai mēs varētu būt tur, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētos pret, it īpaši Baltijas valstīs,” svētdien norādījis Brīdlovs.
Viņš atzina, ka NATO ir ļoti satraukta par iespējamajiem draudiem Piedņestrai, kur aptuveni 30% iedzīvotāju ir etniskie krievi.
Brīdlovs norādīja, ka pie Ukrainas austrumu robežas ir izvietots pietiekams skaits Krievijas karavīru, lai dotos uz Piedņestru, ja šāds lēmums tiktu pieņemts.
Deviņdesmito gadu sākumā Piedņestras apgabals atdalījās no Moldovas, taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas miera uzturēšanas spēku kontingents uzturas Piedņestras apgabalā vēl joprojām.
Piedņestras Augstākās padomes priekšsēdētājs Mihails Burla šomēnes vērsās pie Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Sergeja Nariškina ar lūgumu izvērtēt iespēju uzņemt Piedņestru Krievijas sastāvā.
Krievijas īstenotā Krimas aneksija ir izraisījusi lielāko krīzi starp Rietumiem un Austrumiem kopš Aukstā kara un radījusi bažas par Maskavas tālākajiem nodomiem attiecībā uz iespējamo robežu grozīšanu Eiropā.
(Pievienota 2. un 3.rindkopa.)