Tā ir pirmā Putina vizīte Ukrainai piederošajā pussalā, kuru Krievija februārī okupēja, bet martā - anektēja.
Rietumvalstis pauda nožēlu par Putina vizīti, kad tā vēl tikai tika plānota. Vācijas kanclere Angela Merkele mudināja Putinu no šīs ieceres atteikties, bet Krievijas valsts galva šo aicinājumu atstājis bez ievērības.
Protestu pret Putina ierašanos Krimā paudusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
"Ukrainā šo soli vērtē kā klaju pastāvošās Ukrainas likumdošanas un starptautisko tiesību normu ignorēšanu no Krievijas puses, Ukrainas suverenitātes, ANO statūtu un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas "Par Ukrainas teritoriālo vienotību", kā arī 1997.gadā Ukrainas un Krievijas Federācijas starpā noslēgtā līguma par sadarbību un partnerību rupju pārkāpumu no Krievijas puses," teikts ministrijas paziņojumā.
"Šī provokācija vēlreiz apstiprina, ka Krievija apzināti iziet uz tālāku spriedzes eskalāciju Ukrainas un Krievijas attiecībās un nevēlas atrisināt problemātiskos divpusējo attiecību jautājumus diplomātiskā ceļā," uzsvērts paziņojumā.
Ukrainas Ārlietu ministrija arī pieprasa, lai Krievija atgriežas pie starpvalstu attiecību civilizētām metodēm, uzklausa visas starptautiskās sabiedrības aicinājumus atcelt nelikumīgos lēmumus par Ukrainas teritorijas daļas okupāciju un aneksiju.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš šobrīd uzturas Tallinā, Putina vizīti Krimā nodēvējis par nepieņemamu.
"No starptautisko tiesību skatu punkta mēs uzskatām Krimu par Ukrainas teritoriju, un, cik man ir zināms, Ukrainas varasiestādes nav aicinājušas Putinu apmeklēt Krimu. Šajā sakarībā es uzskatu, ka viņa vizīte Ukrainā ir nevietā," sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Ukrainas prezidenta amata kandidāts Petro Porošenko paziņojis, ka Putina ierašanās okupētajā Krimā bez Ukrainas atļaujas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums.
"No starptautisko tiesību viedokļa Krima ir okupēta teritorija un prezidenta Putina vizīte okupētā Ukrainas teritorijā bez Ukrainas varas atļaujas un saskaņošanas ir vēl viens rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Tas neveicina krīzes situācijas stabilizācijas meklējumus," pavēstīja Porošenko.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
(Papildināts virsraksts un viss teksts.)