Līderu vidū ir tā dēvētie bezvīzu virzieni - Armēnija (110 tūkstoši cilvēku), Kazahstāna (80 tūkstoši) un Gruzija (74 tūkstoši).
Saskaņā ar "The Bell" aplēsēm aptuveni 80 tūkstoši krievu ir pārcēlušies uz Izraēlu un aptuveni 48 tūkstoši uz ASV.
Savienotajās Valstīs Krievijas pilsoņi masveidā lūdz piešķirt patvērumu, norāda izdevums.
Eiropas Savienības valstu vidū Krievijas pilsoņi vislielākā skaitā devušies uz Vāciju (36 tūkstoši cilvēku), Spāniju (16 tūkstoši) un Nīderlandi (12 tūkstoši).
Latvijā saskaņā ar PMLP datiem 2022. un 2023.gadā Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1920 pirmreizējās pagaidu uzturēšanās atļaujas.
ES neietilpstošo Eiropas valstu vidū līdere ir Serbija - turp devušies aptuveni 30 tūkstoši krievu.
Turcija ir kļuvusi par vēl vienu populāru galamērķi, uz kurieni krievi pārceļas kopš 2022.gada sākuma.
Tiesa gan, pēdējā laikā daudzi krievi šo valsti pamet - galvenokārt tāpēc, ka viņiem netiek pagarinātas uzturēšanās atļaujas, un dzīve Turcijā kļuvusi dārgāka ieilgušās ekonomiskās krīzes dēļ.
Jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada sākuma datiem, krievu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām šajā valstī bija palielinājies par 28 tūkstošiem.
Nav precīzi zināms, cik daudz Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti kara dēļ, ko Maskava uzsākusi pret Ukrainu.
Krievijas varasiestādes oficiāli neatklāj datus par to, cik daudz pilsoņu aizbraukuši pēc kara sākuma, cik no viņiem ir atgriezušies un cik nav.
"The Bell" aptaujātie eksperti uzskata, ka pašreizējais emigrācijas vilnis ietekmēs Krievijas ekonomiku, demogrāfiju, zinātni un kultūru.
"Daudzējādā ziņā emigrācijai, īpaši 2022.gada pavasarī, kā arī tai, kas turpinās tagad un ko nepastiprina mobilizācija, ir smadzeņu aizplūšanas raksturs," norādīja demogrāfs Salavats Abilkalikovs no Nortambrijas universitātes Lielbritānijā.
"Tas nozīmē, ka tie ir cilvēki ar ļoti augstu cilvēkkapitāla līmeni, daudzi jauni profesionāļi," viņš piebilda.