Liela daļa valstu, jo īpaši NATO sabiedrotās valstis, pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, savukārt Maskava noteica aizliegumu rietumvalstu aviokompānijām izmantot Krievijas gaisa telpu.
Tādējādi sākotnēji samazinājās lidojumu skaits starp Ziemeļameriku un Eiropu un Austrumāziju, bet, koriģējot maršrutus, aviosabiedrības bijušas spiestas veikt garākus lidojumus, lai izvairītos no Krievijas gaisa telpas.
Tas nozīmē ilgākus lidojumus uz dienvidiem no Krievijas vai pāri Arktikai, un vairāk tiek sadedzināta degviela, norāda pētījuma autori.
Lai labāk izprastu radīto ietekmi uz vidi, pētnieki aplūkoja 750 000 lidojumu, kas veikti laikā no 2022.gada marta līdz 2023.gada decembrim, un tie ir 1100 no aptuveni 90 000 ik dienu pasaulē veikto lidojumu.
Lai gan šie lidojumi ir tikai neliela daļa no kopējā lidojumu skaita, papildu attālums, kas šīm lidmašīnām jāveic, ievērojami ietekmē aviācijas nozares kopējo oglekļa dioksīda emisiju apjomu, skaidro viens no pētījuma autoriem Nikolass Beluēns.
"Šī papildu nolidotā attāluma dēļ aviācijas nozares oglekļa dioksīda emisijas pasaulē 2023.gadā palieinājās par 8,2 miljoniem tonnu," norāda Beluēns.
No iepriekšējā maršruta novirzītais lidojums vidēji rada 18 papildu tonnas oglekļa dioksīda izmešu, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik rada lidmašīna veicot vienu tuvo reisu, teikts pētījumā.