Viens no militārās doktrīnas elementiem, kas nosaka militāro spēku attīstības virzienus, ir nākotnes karu raksturojums. Krievijas Militārajā doktrīnā atspoguļoto nākotnes karu raksturo militāru un nemilitāru līdzekļu integrēšana mērķu sasniegšanai, karadarbību veicot galvenokārt biezi apdzīvotās teritorijās un plaši izmantojot speciālo operāciju spēkus, norādīts pētījumā.
Tāpat doktrīnā atspoguļoto nākotnes karu raksturo plaša augstas efektivitātes konvencionālo ieroču, bezpilota lidaparātu, elektroniskās karadarbības, autonomu, robotizētu ieroču sistēmu izmantošana.
Nākotnes karu Krievijas izpratnē raksturo arī darbības uz pretinieku visā pretinieka teritorijas dziļumā un īsais militāro spēku sagatavošanās laiks bruņotām darbībām, kā arī neregulāru formējumu un privātu algotņu firmu dalība karadarbībā.
Pētnieki secinājuši, ka kaimiņvalsts izpratnē nākotnes karā iespējama netiešu un asimetrisku kara vešanas paņēmienu pielietošana, kā arī dažādu politisku un sabiedrisku organizāciju un kustību algošana mērķu īstenošanai.
Viens no populārākajiem pēdējā laika avotiem, kas tiek izmantots Krievijas politiskās un militārās vadības modernās karadarbības izpratnes analīzei, ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova raksts 2013.gada izdevumam "Kara industrijas kurjers".
Gerasimovs norāda, ka politisku, ekonomisku, humanitāru, informācijas un citu nemilitāru līdzekļu pielietošana, īpaši konflikta vai krīzes sākotnējās fāzēs, ir kļuvusi daudz efektīvāka par tiešu bruņoto spēku izmantošanu. Operācijas sākuma fāzē īpaša loma ir dažādu veidu nekonvencionāliem militāriem formējumiem, viņš uzsver. Tiem ir jābūt ekipētiem un apmācītiem darboties slēpti pretinieka teritorijā, sniedzot ieguldījumu informācijas operācijās, kā arī veicot speciālus uzdevumus. Konvencionālas vienības tiek pielietotas konflikta noslēguma fāzē, lai nostiprinātu stratēģisko mērķu sasniegšanu, pauž Gerasimovs.
Konvencionālās vienības tiek ievestas konflikta zonā kā krīzes novēršanas vai miera uzturēšanas spēki, viņš norāda, papildus tam paužot, ka tradicionālās karadarbības taktiskās un operacionālās pauzes faktiski vairs neeksistē. Tās izzudušas, ieviešot augsto tehnoloģiju automatizētas vadības un kontroles sistēmas, kas ļāvušas samazināt ģeogrāfisku un informācijas telpu starp vienībām un komandvadības elementiem. Turklāt speciālo operāciju vienību izmantošana kombinācijā ar vietējiem opozīcijas grupējumiem ļauj uzturēt pastāvīgu karadarbību, tajā skaitā informācijas operācijas dziļi pretinieka teritorijā, raksta Gerasimovs.
Pētnieki secinājušu, ka Krievijas darbības Krimā, kā arī Austrumukrainā demonstrē Kremļa centienus piemērot iepriekš aprakstītās kara vešanas formas. Viens no centrālajiem iemesliem šādu politiski fokusētu paņēmienu ieviešanai ir saistīts ar vēlmi izvairīties no tiešas militāras un politiskas konfrontācijas ar Rietumiem un ASV.
Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, neskatoties uz vērienīgajām reformām, NATO spēki ir tehnoloģiski pārāki un, kaut arī lēnāk iespējamā kara sākotnējās fāzēs, taču, visticamāk, ģenerētu spēkus, kas pārspētu Krievijas militārās spējas, norāda pētnieki. Otrkārt, Krievija izmanto netiešus kara vešanas paņēmienus, uz kuriem NATO un Rietumu lielvaras vēl aizvien nav gatavas efektīvi reaģēt.
Izmantojot šādu taktiku, ir tikpat kā neiespējami identificēt konflikta sākumu, tādējādi tiek sarežģīta un attiecīgi kavēta efektīva nacionālās likumdošanas un starptautisko normu pielietošana, tajā skaitā NATO līguma piektā panta aktualizēšana, kas paredz dalībvalstu atbalsta, tajā skaita militāra, sniegšanu bruņota uzbrukuma gadījumā pret kādu no alianses dalībvalstīm, uzsver pētnieki. Ņemot vērā, ka dalība NATO ir Baltijas valstu militārās drošības pamats, no augstākminētā izrietošais risks, ka piektais pants nepieciešamības gadījumā var arī netikt aktualizēts vai dalībvalstu atbalsts būtu tikai diplomātisks, ir nepieņemams, uzsvērts pētījumā.
Nelineāras (hibrīdkara) karadarbības metodes ir pastāvējušas jau daudzus gadsimtus, pirms Krievijas militārie plānotāji uzskatāmi nodemonstrēja to efektivitāti karā pret Ukrainu. "Var pieņemt, ka pasauli pārsteidza nevis jauns kara veids, bet tas, ka šāda veida karadarbību spēj pielietot Krievija. Lielvara, kuras kara vešanas metodes parasti tiek asociētas ar lineāru, konvenciālu un prognozējamu darbību. Līdz ar to nav pamata šaubīties, ka Krievijas militārie plānotāji turpinās attīstīt un pielāgot nelineārā kara metodes, tās padarot aizvien rafinētākas," secinājuši pētnieki.