Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti, atzīmēts koncepcijā. Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO, norādīts koncepcijā.
Tas nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem.
Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam, atzīmēts koncepcijā.
Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana attiecībā pret Krieviju. Arī Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un robežu drošība esot nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas datiem, prognozēts koncepcijā.
Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies, secināts koncepcijā.
Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus. Specdienesti veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu.
Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformas.
Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās.
Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā, pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un informatīvajā telpā.
Mazinoties tradicionālām izlūkošanas iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.
Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm, pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks Latvijā, norādīts koncepcijā.
Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas - provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu.
Latvijas valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm.
Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.
Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.
Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Nacionālās drošības plāna izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.