Bijušās PSRS valstu līderiem tiekoties Kazahstānā, panākta vienošanās veidot kopīgus īpašo uzdevumu spēkus, lai aizsargātu reģiona robežas krīzes gadījumā.
Vienošanās varētu kļūt par pamatu Krievijas un citu bijušās PSRS valstu karaspēka izvietošanai gar 1300 kilometrus garo Tadžikistānas robežu ar Afganistānu.
"Situācija tur patiesi ir tuvu kritiskai," Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) samitā atzina Putins. "Dažādu pasugu teroristi iegūst arvien lielāku ietekmi un neslēpj savas tālākās ekspansijas plānus. Viens no viņu mērķiem ir ielauzties Vidusāzijas reģionā."
Šobrīd Krievijai jau ir militārās bāzes Kirgizstānā un Tadžikistānā, kuru pašu armija ir vāji bruņota. Tāpēc tās paļaujas uz Maskavu, kas varētu palīdzēt aizsargāt reģiona nedrošās robežas ar Afganistānu.
Pieņemoties spēkā kaujām starp Afganistānas valdības spēkiem un talibu nemierniekiem, īpašu satraukumu rada nepārredzamā Tadžikistānas robeža.
Nestabilitāte Afganistānā izsaukusi runas par iespējamo Krievijas karaspēka iesaistīšanu robežas apsardzībā.
Tadžiku politikas analītiķis Abdugani Mamadazimovs tomēr uzskata, ka šāda iespējamība ir maz ticama.
"Krievijai uzturēt bāzi valstī ir viena lieta. Taču robeža tadžiku valdībai ir nacionālās suverenitātes jautājums," sarunā ar aģentūru AFP norādīja Mamadazimovs.
Turklāt, lai gan Krievija bažīgi seko situācijai Afganistānā, šobrīd tās galvenā uzmanība pievērsta Sīrijai.
Arī samita laikā Putins norādīja, ka teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rindās Sīrijā saskaņā ar dažādām aplēsēm cīnās pieci līdz septiņi tūkstoši NVS valstu pilsoņu.