"Šiem NATO pārstāvjiem, sevišķi Eiropā un sevišķi mazajās valstīs, vajadzētu saprast, ar ko tie spēlējas," Putins sacīja Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā savas valsts vizītes beigās.
Viņš deva mājienu par militāriem pretuzbrukmiem un to, ka mazākajām valstīm īpaši nevajadzētu aizmirst, ka to teritorijas ir nelielas un biezi apdzīvotas.
Putins, kurš 2022.gada februārī sāka Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, apsūdzēja Rietumus eskalācijas turpināšanā. Viņš apgalvoja, ka mūsdienīgas ieroču sistēmas, tādas kā raķešu kompleksi ATACMS, kontrolē nevis Ukrainas karavīri, bet augsti kvalificēti NATO speciālisti, balstoties uz satelītu izlūkošanas datiem.
Līdz šim šie ieroči lielākoties tika mērķēti uz Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju.
Putins īpaši kritizēja NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš atbalsta militāru mērķu apšaudīšanu Krievijas teritorijā, to pamatojot ar Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību.
Ukraina pieprasa ASV un citu Rietumvalstu atļauju lietot to raķetes un spārnotās raķetes uzbrukumiem Krievijas teritorijai, lai varētu efektīvāk cīnīties pret ienaidnieku.
Līdz šim Kijiva ir izmantojusi šādiem uzbrukumiem galvenokārt pašas ražotus dronus. Krievijas armija ir spējusi sapulcināt vienības aiz robežas jauniem uzbrukumiem Ukrainas teritorijai vai pierobežas pilsētu, tostarp Harkivas, bombardēšanai, tās aviācijai darbojoties no droša attāluma.
Saskaņā ar Putina teikto šāda Rietumvalstu atļauja līdzinātos tiešai konfrontācijai starp Krieviju un Rietumiem. Viņš no jauna atsaucās uz Krievijas stratēģiskajiem kodolieročiem.
Putins arī apšaubīja NATO valstu iespējamo aizsardzību no ASV puses. "Ja materializēsies nopietnas sekas Eiropai, kā uzvedīsies ASV, ņemot vērā mūsu paritāti stratēģisko ieroču jomā?" jautāja Putins.
Kopš kara sākuma Krievijas vadība vairākkārt ir draudējusi lietot kodolieročus, lai atturētu Rietumus no lielāka atbalsta sniegšanas Ukrainai.