Putins ap plkst.23 piebraucis elegantā valdības automobilī pie vēsturiskās Jusupovu pils, kur viņu jau gaidīja Šrēders.
Smaidošie Šrēders un Putins sasveicinājās, draudzīgi apkampjoties, un tad devās iekšā pilī pie pārējiem slēgtā pasākuma viesiem.
Krievijas prese ziņo, ka tikšanās esot saistīta ar Šrēdera 70.dzimšanas dienu 7.aprīlī.
Bijušo sociāldemokrātu kancleru Nord Stream akcionāru komitejas priekšsēdētāja amatam savulaik izvirzīja Gazprom, kam uzņēmumā pieder lielākā daļa akciju.
Neraugoties uz starptautisko izolāciju, kādā Krievija ir nonākusi Ukrainas krīzes dēļ, Šrēders turpina publiski paust atbalstu Putinam.
Vēl martā Šrēders pielīdzināja Krievijas veikto Krimas aneksiju NATO intervencei Kosovā. Vācijas kanclere Angela Merkele šādu paralēļu vilkšanu nodēvēja par "apkaunojošu".
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.