Putinu sagaidīja goda sardze, kad viņš iepriekšējā vakarā nolaidās galvaspilsētā, lai sāktu augsta līmeņa braucienu. Pēc tam viņš tikās ar Mongolijas prezidentu Ulanbatoras iespaidīgajā Čingishana laukumā.
Ukraina apsūdzēja Mongoliju līdzatbildībā par Putina kara noziegumiem, kad Mongolijas varasiestādes viņu lidostā neaizturēja.
Kijiva bija mudinājusi Mongoliju izpildīt apcietināšanas orderi, savukārt SKT pagājušajā nedēļā paziņoja, ka visām tās dalībvalstīm ir pienākums aizturēt tiesas meklēto personu.
Praksē maz ko var darīt, ja Ulanbatora neizpildīs šo prasību.
Mongolijai, kura atrodas starp autoritārajām lielvalstīm Krieviju un Ķīnu, ir ciešas kultūras saites ar Maskavu, kā arī ļoti svarīgas tirdzniecības attiecības ar Pekinu.
Padomju laikā tā atradās Maskavas pakļautībā. Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā tā ir centusies uzturēt draudzīgas attiecības gan ar Kremli, gan Pekinu. Valsts nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir atturējusies no balsošanas par konfliktu ANO.
Kremlis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tas nav nobažījies, ka Putins vizītes laikā tiks arestēts. Krievija neatzīst SKT jurisdikciju.
Mongolijas valdība nav komentējusi aicinājumus apcietināt Putinu. Taču prezidenta Hurelsuha preses pārstāvis svētdien sociālajos tīklos noliedza ziņas, ka SKT ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu izpildīt orderi, kad viņš apmeklēs valsti.
Organizācija "Amnesty International" pirmdien brīdināja, ka Mongolijas nespēja arestēt Putinu var vēl vairāk iedragāt SKT leģitimitāti, vienlaikus viņu iedrošinot.
"Prezidents Putins ir bēguļojošs no tiesas," paziņoja "Amnesty International Mongolia" izpilddirektore Altantuja Batdorža. "Jebkurš ceļojums uz SKT dalībvalsti, kas nebeigsies ar arestu, veicinās prezidenta Putina pašreizējo rīcības kursu, un tas jāuzskata par daļu no stratēģiskiem centieniem graut SKT darbu."