"Krievija nav spērusi nevienu soli Ženēvā pieņemto saistību izpildei. Tā ir darbojusies pavisam pretējā virzienā," Bratislavā pavēstīja Rasmusens.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17. aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.