Vēl pirmdien Šteinmeiers, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), uzstājoties konferencē Berlīnē, mudināja uz atslābumu Vācijas un Krievijas attiecībās.
"Mēs nevaram vienkārši ignorēt Krieviju, ar kuru [attiecības] kļuvušas stipri sarežģītākas," norādīja ministrs, aicinot Berlīnes un Maskavas attiecībās atgriezties no "konfrontācijas un pieaugošās spriedzes fāzes uz paļāvīgu kopīgās drošības izpratni".
Ar šiem izteikumiem viņš nāca klajā pēc pagājušajā nedēļā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" publicētā komentāra, kurā Šteinmeiers aicināja noslēgt ar Krieviju jaunu atbruņošanās līgumu, kas ļautu mazināt spriedzi Rietumu attiecībās ar Maskavu.
Ministrs norādīja, ka viņš vēlas izvairīties no "jaunas un bīstamas bruņošanās sacensības", lai tādējādi nodrošinātu mieru Eiropā un aiz tās robežām.
Viņš pauda viedokli, ka konvencionālo ieroču neizplatīšanas līgums būtu "sevi pierādījis līdzeklis caurskatāmībai, risku novēršanai un uzticības veidošanai".
Tomēr vienlaikus Šteinmiers atzina, ka Krievija zaudējusi savstarpējo uzticību, 2014.gadā okupējot un anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
"Tajā pašā laikā mums visiem jābūt vienotiem centienos izvairīties no turpmākiem eskalācijas spirāles lokiem," ministrs uzsvēra piektdien publicētajā komentārā, aicinot uz "strukturētu dialogu ar visiem partneriem, kam uzlikta atbildība par drošību mūsu kontinentā".
Taču viņa izteikumi likuši dažiem komentētājiem visai kritiski izteikties par Šteinmeiera pārliekām simpātijām pret Krieviju, īpaši salīdzinājumā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura pārstāv SPD koalīcijas partnerus - kristīgos demokrātus (CDU).
Vācija pielikusi lielas pūles, lai stabilizētu Krievijas attiecības ar Ukrainu, taču sociāldemokrāti, šķiet, vēlas atgriezties pie tā dēvētās Ostpolitikas, kuru piekopa SPD līderi Aukstā kara laikā, piemēram, toreizējais kanclers Villijs Brants, kas iestājās par attiecību normalizēšanu ar Maskavu.
Kamēr Merkele uzticības zudumā starp Maskavu un NATO joprojām vaino Krievijas iebrukumu Ukrainā, Šteinmeiers vēl jūnijā daļu vainas mēģināja uzkraut NATO, apsūdzot aliansi "ieroču žvadzināšanā".
Kamēr Merkele joprojām uzstāj, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas atstājamas spēkā, Šteinmeiers ierosinājis tās pakāpeniski atcelt atbilstoši panāktajam progresam tā dēvētās Minskas vienošanās īstenošanā.
Laikraksts Bild kritizē neseno ārlietu ministra uzrunu Urālu Valsts universitātē, kurā Šteinmeiers šķietami apšaubījis, vai iebrukums Krimā patiesi ir gadījums, "par kuru mums vajadzētu uztraukties".
"Fakts, ka Vācijas ārlietu ministrs krievu auditorijas priekšā vaicā, vai vajadzētu uztraukties, ja krievu tanki ripo caur suverēnas valsts teritoriju, ir ņirgāšanās par konsensu, ka Eiropas robežas nekad vairs nedrīkst pārbīdīt ar spēka palīdzību," raksta Bild.
Arī konservatīvais laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung savā komentārā kritizējis Šteinmeieru, norādot, ka viņš varētu nonākt "nemierīgos ūdeņos" un ka ministrs riskē zaudēt profesionālismu.
Tajā pašā laikā bavāriešu avīze Augsburger Allgemeine paudusi viedokli, ka Šteinmeiers dara vienīgi savu darbu, cenšoties uzturēt labus kontaktus ar Krieviju.
"Turpmākas klimata pasliktināšanās sekas diez vai ietekmēs ASV, taču ļoti lielā mērā gan ekonomiski, gan politiski ietekmēs Eiropu," norāda Augsburger Allgemeine komentētājs. "Panākt Maskavas piekāpšanos ar dialoga palīdzību - tāds bija Vilija Branta veiksmīgās Ostpolitikas kodols. Lai gan Aukstais karš sen ir beidzies, šis princips joprojām ir spēkā."
Tikmēr satraukumu par Vācijas attiecībām ar Krieviju paudusi arī Polija.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis norādījis, ka Berlīne atbalsta gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību galvenokārt politisku motīvu dēļ.
"Tas grauj Eiropas solidaritāti," brīdināja Vaščikovskis, uzsverot, ka Berlīnei nevajadzētu attiecības ar Maskavu izvirzīt augstāk par attiecībām ar Varšavu.
Polijas ārlietu ministrs arī nosodījis Šteinmeiera paustās šaubas par NATO austrumu flanga stiprināšanas nepieciešamību.