Laika ziņas
Šodien
Migla

Traģiskākās katastrofas Krievijas un PSRS aviācijas vēsturē

Pagājusi nedēļa, kopš debesīs virs Sīnāja pussalas Ēģiptē lielā augstumā, visticamāk, sprādziena rezultātā sadalījās Krievijas aviokompānijas Metrojet laineris Airbus A-321. Katastrofu, kurā dzīvību zaudēja 224 cilvēki, Krievijas amatpersonas un mediji nodēvējuši par lielāko traģēdiju Krievijas aviācijas vēsturē.

Kamēr avārijas cēloņu noskaidrošana Metrojet lietā vēl sākotnējā stadijā un versiju vairāk nekā atbilžu, portāls Diena.lv apkopoja Krievijas un Padomju Savienības aviācijas vēstures traģiskākos mirkļus.Aeroflot reiss 7425Učkuduka, Uzbekistāna. 1985. gada 10. jūlijsAeroflot reisa 7425 katastrofa līdz pat šim brīdim ir upuru skaita ziņā vistraģiskākais civilās aviācijas negadījums Padomju Savienības vēsturē - tolaik pasažieru pārvadājumos plaši izmantotajam aviolainerim Tu-154B-2 (ierobežotā skaitā tiek izmantots arī mūsdienās), nokrītot netālu no Uzbekistānas pilsētas Učkudukas, dzīvību zaudēja visi 200 uz klāja esošie cilvēki, 191 pasažieris un deviņi apkalpes locekļi.

Katastrofas iemesls - pilotu kļūda. Lidmašīna mirkli pirms liktenīgā brīža lidoja aptuveni 11,6 kilometru augstumā ar ļoti nelielu ātrumu - tikai 400 kilometriem stundā, kas ir tikai nedaudz virs kritiskās robežas, lai minētā lidaparāta konstrukcija šādā augstumā saglabātu celtspēju. Nelielais ātrums izraisīja vibrācijas, kuras piloti kļūdaini noturēja par dzinēju "rīstīšanos", tāpēc samazināja jaudu, tādējādi ātrumam nokrītot vēl vairāk - līdz 290 kilometriem stundā. Lidaparāts iegāja grīstē, proti, rotējot ar pret zemi pavērstu purngalu, strauji triecās pret zemi, neatstājot cilvēkiem uz klāja nekādas iespējas izdzīvot. Šī upuru skaita ziņā pašlaik ir 32. traģiskākā katastrofa pasaulē.


Aeroflot reiss 3352
Omska, Krievija. 1984. gada 11. oktobris

Arī šajā katastrofā, kurā dzīvību zaudēja 178 cilvēki (četri no tiem neatradās lidmašīnā), bija iesaistīta Tupolev Tu-154 lidmašīna. Pieci no lidmašīnas pasažieriem bija dzimuši laimes krekliņā - viņiem izdevās izdzīvot.

Izmeklētāji nāca pie slēdziena, ka katastrofu izraisīja cilvēka faktors - šoreiz nevis pilotu kļūda, bet Omskas lidostas personāla pilnīga nolaidība un katastrofisku sakritību ķēde. Lidmašīnas piloti krietnu laiku pirms nosēšanās sazinājās ar lidostu, pieprasot atļauju nosēsties. Tā tika dota. 20 minūtes vēlāk skrejceļa tehniskās apkopes komanda, nobažījusies, ka spēcīgais lietus padarīs nosēšanos pārāk riskantu, pieprasīja atļauju uzkopt skrejceļu. Atbildīgā amatpersona deva atļauju, taču neieslēdza brīdinošos signālus, kas norāda par aizņemtu skrejceļu. Darbinieks pēc tam iesnaudies savas dežūras laikā. Turklāt minētais darbinieks nemaz nedrīkstēja patvaļīgi dot šādu atļauju, tā jāapstiprina galvenajam kontrolierim, kurš minētajā brīdī bija prombūtnē.

Darbinieki ar apvidus auto UAZ un divām speciāli aprīkotām smagajām mašīnām KrAZ un Ural sāka skrejceļa uzkopšanu, taču nepacentās darbu veikšanas laikā ieslēgt bākugunis. Pēc vēl 16 minūtēm lidaparāts bija gatavs uzsākt nosēšanos. Pilots to saņēma - satiksmes kontrolieris, kurš ir atbildīgs par atļaujas došanu, nedz zināja, nedz izslēgto bākuguņu dēļ redzēja, ka uz skrejceļa atrodas trīs automašīnas, kurām tur nevajadzēja būt. Pilots tās pamanīja tikai tad, kad jau bija par vēlu. Lidmašīna ar vairāk nekā 200 kilometru stundā lielu ātrumu ietriecās audomašīnās, aizdedzinot tajās esošo degvielu, apgāzās un sadalījās. Lidmašīnā esošā degviela ieplūda pasažieru nodalījumā. Liesmās dzīvam izdevās palikt tikai vienam pasažierim. Izdzīvoja arī visi četri pilotu kabīnē esošie cilvēki. Šī upuru skaita ziņā pašlaik ir 42. traģiskākā katastrofa pasaulē.


Aeroflot reisi 7880 un 7628
Dņeprodzeržinska, Ukraina. 1979. gada 11. augusts

Šādā veidā katastrofai, kurā dzīvību zaudēja 178 cilvēki, šķiet, nekad nevajadzētu notikt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka runa nav par kādu no pasaules noslogotākajām lidostām, kur ik pārdesmit sekundes nolaižas vai paceļas kāds aviolaineris, bet vismazākā pilotu un gaisa satiksmes kontrolieru kļūda var novest pie traģiskām sekām. Šajā gadījumā divas lidmašīnas - Tu-134A un Tu-134AK sadūrās gaisā vairāk nekā 8,4 kilometru augstumā.

Gaisa satiksmes kontrolieri to, ka divu vienādā augstumā lidojošu lidmašīnu maršruti krustojas, pamanīja tad, kad jau bija par vēlu. Viena lidaparāta pilotiem tika noraidīts rīkojums nekavējoties mainīt lidojuma augstumu. Gaisa satiksmes kontrolieri saņēma slāpētu, neskaidru atbildi un pieņēma, ka pilots rīkojumu sapratis. Kā vēlāk noskaidrots - atbilde patiesībā nāca no otras lidmašīnas pilota. Dažus brīžus vēlāk lidmašīnas mākonī sadūrās, nogalinot visus cilvēkus uz klāja. Bojā gāja arī 14 spēlētāji un trīs amatpersonas no tolaik PSRS augstākajā līgā spēlējošā futbola kluba Taškentas Pakhtakor. Tā upuru skaita ziņā pašlaik ir 43. traģiskākā katastrofa pasaulē.


Aeroflot reiss 217
Netālu no Šeremetjevas Starptautiskās lidostas Maskavā, Krievija. 1972. gada 13. oktobris

Līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecināja, ka reiss no Parīzes beigsies ar tolaik lielāko traģēdiju civilajā aviācijā - nedz trauksmes paziņojumi no pilotiem, nedz kādas citas ārkārtējas pazīmes. Lidmašīnas Il-62 piloti, vadot gaisa kuģi 1200 metru augstumā, saņēma rīkojumu no gaisa satiksmes kontrolieriem samazināt augstumu līdz 400 metriem un sagatavoties veikt nosēšanos. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ lidmašīna turpināja strauji - par aptuveni 20 metriem sekundē - samazināt augstumu arī zem 400 metriem, līdz ar vairāk nekā 600 kilometru stundā lielu ātrumu ietriecās zemē. Izmeklētāji pieļauj, ka kaut kas noticis brīdī, kad laineris bija aptuveni 500-600 metru augstumā - piloti vai nu fiziski neitralizēti, vai arī citu iemeslu dēļ vairs nespēja atgūt kontroli pār lidmašīnas vadību. Katastrofā bojā gāja visi 174 uz klāja esošie cilvēki. Tā upuru skaita ziņā pašlaik ir 47. traģiskākā katastrofa pasaulē.


Pulkovo Aviation Enterprise reiss 612
Doņeckas apgabals, Ukraina. 2006. gada 22. augusts

Viena no daudzajām traģēdijām, kurā iesaistīts Tu-154 lidaparāts. 170 cilvēki - 160 pasažieri un 10 apkalpes locekļi - gāja bojā, Tu-154M nokrītot Doņeckas apgabalā Ukrainā, netālu no Krievijas robežas, brīdī, kad tas bija ceļā uz Sanktpēterburgu.

Pilots noraidīja pirmo SOS signālu, tad vēl trīs signālus, kad lidmašīna atradās 11,5 kilometru augstumā, bet vēl viens SOS signāls tika saņemts tad, kad lidaparāts bija jau vien trīs kilometrus virs zemes. Sākotnējās versijas liecināja, ka katastrofā vainojami ļoti nelabvēlīgie laikapstākļi un ārkārtīgi spēcīga turbulence, izskanot spekulācijām, ka lidaparātam pat iespēris zibens. Pēc lidojuma datu ierakstītājos saglabātās informācijas analīzes izmeklētāji nāca klajā ar versiju, ka piloti, cenšoties izvairīties no vētras, lidaparātu pacēluši augstāk, nekā pieļauj tā tehniskās iespējas, kas arī izraisījis tās ieiešanu grīstē. Tā upuru skaita ziņā pašlaik ir 50. traģiskākā katastrofa pasaulē.


Aeroflot – Russian International Airlines reiss 593
Kemerovas apgabals, Krievija. 1994. gada 23. marts

75 cilvēki aizsūtīti nāvē muļķīgas un pilnīgi bezatbildīgas pilota rīcības dēļ. Lidojuma laikā ceļā uz Honkongu viens no pilotiem, ar kuru kopā bija viņa ģimene, tostarp divi bērni, pretēji visiem drošības noteikumiem atļāva bērniem apsēsties pie vadības paneļa. Viņš lidmašīnu bija iestatījis autopilota režīmā, taču koriģēja to, ļaujot bērniem noticēt, ka viņi patiešām vada lidaparātu. Vienā brīdī pilota dēls vadības sviru pavilka pietiekami stipri, lai atslēgtos daļa autopilota funkciju, pieņemot, ka pilots pārņem vadību. Piloti, kuri iepriekš bija lidojuši ar Krievijā ražotām lidmašīnām, jauno Airbus A310 arī nepārzināja tik labi. Tostarp nezināja to, ka par daļēji atslēgtu autopilotu Airbus ziņo vien gaismas indikators bez skaņas. Krievijā ražotos lidaparātos par to ziņoja skaņas signāls. Kad pilots notiekošo pamanīja, lidmašīna bija sasvērusies uz sānu jau tik ļoti, ka sāka strauji zaudēt ātrumu un augstumu. Situāciju vairs glābt neizdevās. Bojā gāja visi 63 pasažieri, galvenokaŗt biznesmeņi no Ķīnas, kas Krieviju apmeklēja cerībā atrast jaunu sadarbības partnerus, un 12 apkalpes locekļi.



Yak-Service čarterreiss
Jaroslavļa, Krievija. 2011. gada 7. septembris

Šī ar Krievijas aviokompāniju saistītā aviokatastrofa astājusi visdziļākās rētas Latvijas sporta fanu sirdīs - traģēdijā, kurā bojā gāja KHL komanda Jaroslavļas Lokomotiv, dzīvību zaudēja arī viens no visu laiku izcilākajiem latviešu hokejistiem Kārlis Skrastiņš. Lidmašīna Yak-42, kurai bija jānogādā komanda uz 2011./2012. gada sezonas atklāšanas spēli Minskā, nogāzās vien pāris kilometrus aiz skrejceļa Volgas upes krastā.

Oficiālā izmeklēšanā secināts, ka piloti nebija pietiekami apmācīti lidošanai ar Yak-42 un kapteinis to nemaz viens bez pieredzējuša pilota uzraudzības nedrīkstēja vadīt. Pacelšanās laikā piloti pieļāva virkni fatālu kļūdu, tās apjaušot jau tad, kad situāciju glābt bija par vēlu un pacelšanos vairs nevarēja apturēt. Bojā gāja 44 cilvēki, bet izdzīvoja tikai viens.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krievija vaino Ukrainu ģenerāļa uzspridzināšanā

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pēc pantiem par terora aktu, slepkavību un nelikumīgu ieroču apriti pēc tam, kad otrdienas rītā pie dzīvesvietas Maskavā sprādzienā dz...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits