Maskava apsūdz 33 gadus veco Savčenko divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas austrumos, un pret viņu ierosināta arī krimināllieta par robežas nelikumīgu šķērsošanu. Viņa atrodas ieslodzījumā Krievijā jau gandrīz deviņus mēnešus.
Savčenko apsūdzības noliedz, skaidrojot, ka viņa nolaupīta un aizvesta uz Krieviju. Badastreiku viņa pieteica 13.decembrī. Pēdējās divas nedēļas viņa atteikusies arī no glikozes pilieniem.
"Pēdējo dienu laikā viņas veselība ir krasi pasliktinājusies," norādījusi Masjuka piektdien publiskotā atklātā vēstulē.
"Patlaban viņai ir nopietnas problēmas ar iekšējiem orgāniem," norādījusi Masjuka, kura ceturtdien apmeklējusi Savčenko. "Nadežda Savčenko var nomirt dažu dienu laikā, " atzinusi cilvēktiesību padomes locekle.
Masjuka mudinājusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina cilvēktiesību padomes vadītāju Mihailu Fedotovu lūgt varasiestādes noteikt pilotei mājas arestu un ieteikusi viņu pārvest uz Ukrainas vēstniecību vai kādu dzīvokli Maskavā.
"Nav mūsu spēkos atbrīvot Nadeždu Savčenko, bet mums ir tiesības vērsties pie tiem, kas var mainīt viņas pirmstiesas nosacījumus," norādījusi cilvēktiesību padomes pārstāve. "Tas glābtu viņas dzīvību," uzsvērusi Masjuka.
Viņa arī brīdinājusi, ka Krievija riskē ar jaunu Rietumu sankciju vilni un tālāku izolāciju, ja pilote nomirtu.
"Bija Krievijas cietumā mirušā Magņitska saraksts un būs arī Savčenko saraksts," norādījusi Masjuka, atgādinot par jurista Sergeja Magņitska nāvi pirmstiesas apcietinājumā. Viņš 2009.gadā nomira no neārstēta pankreatīta, kad cietumā bija pavadījis gandrīz gadu. ASV toreiz pieņēma tā dēvēto Magņitska aktu, ar kuru melnajā sarakstā tika iekļautas ar šo gadījumu saistītās Krievijas amatpersonas.
Eiropas Savienības (ES) delegācija Krievijā ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par Savčenko "ļoti trauslo veselību", un aicināja viņu atbrīvot humānu apsvērumu dēļ.
Fedotovs pagaidām komentāru nav sniedzis.
Ukraiņu helikoptera pilotei vairāk nekā divus mēnešus ilgā badastreika dēļ traucēta nieru un žultspūšļa darbība, bet viņa nedomā badastreiku pārtraukt, paziņojis sabiedriskās novērotāju komisijas pārstāvis Valērijs Borščovs.
"Mūs, protams, satrauc tik ilgs badastreiks, jo tas nevar palikt bez sekām," viņš norādījis. "Es jautāju, vai ārsti kontrolē viņas stāvokli, un viņa atbildēja, ka kontrolē, veic ultraskaņas izmeklējumus, bet, protams, pastāv komplikāciju risks. Taču citādi viņa turas braši un runāja ar mums diezgan mundri," viņš piebildis.
Kā norādījis Borščovs, Savčenko joprojām nepiekrīt cilvēktiesību aktīvistu ieteikumam izbeigt badastreiku. Viņas apņēmību nav grozījis pat atgādinājums par padomju disidentu Anatoliju Marčenko, kura dzīvība 1968.gadā aprāvās pēc ilga badastreika.
Lidotājas advokāts Nikolajs Polozovs iepriekš informējis medijus, ka Savčenko atteikusies no glikozes injicēšanas, bet viņas māsa Vera pastāstījusi, ka viņa lieto tikai ūdeni un zaudējusi ceturtdaļu svara.
Savčenko vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
15.decembrī Savčenko pieteica badastreiku, protestējot pret to, ka viņai cietumā netiek sniegta pienācīga medicīniskā palīdzība. 22.decembrī Maskavas pilsētas tiesas tiesnesis Jurijs Pasjuņins Savčenko aresta pagarināšanu līdz 13.februārim atzina par likumīgu. Sēdē ukraiņu lidotāja paziņoja, ka šāda lēmuma gadījumā turpinās badastreiku uz nenoteiktu laiku.
"Turpināšu badastreiku, līdz nonākšu atpakaļ Ukrainā. Tā nav pašnāvība, bet vienīgais man pieejamais cīņas veids," sacīja Savčenko.
10.februārī tiesa pagarināja Savčenko arestu līdz 13.maijam.
Gan ASV, gan Eiropas valstis paudušas bažas par Savčenko veselības stāvokli.