"Pāvests pavisam noteikti aicinās izbeigt vardarbības eskalāciju un apturēt naidu, kas ir bezjēdzīgs, kā arī aicinās tos, kas finansē un apbruņo abas konflikta puses, to pārtraukt," maronītu baznīcas galvenajā mītnē Bkerkē, netālu no Beirūtas, sacīja patriarhs. "Visām arābu un citām tautām ir tiesības pieprasīt reformas, un mēs esam kopā ar tām," sacīja Rai, kurš vada vienu no Tuvo Austrumu ietekmīgākajām kristiešu kopienām.
"Karu nav uzsācis islāms vai kristietība, bet valstis, nemiera cēlāji vai algotņi," sacīja patriarhs, uzsverot, ka "islāmam un kristietībai vajadzētu vienoties par vērtībām, lai liktu pamatus patiesam miera un izlīguma arābu pavasarim". Maronītu baznīca, kuras saknes rodamas Sīrijā IV gadsimtā, ir Libānas lielākā kristiešu kopiena, un tā atrodas pilnīgā baznīcu sadraudzībā ar Romas katoļiem.
Tuvojoties šonedēļ plānotajam braucienam uz Libānu, Benedikts XVI trešdien aicināja Tuvajos Austrumos panākt mieru, kas būtu balstīts "leģitīmo atšķirību cieņā". "Mēs lūdzam Dievu sniegt šim pasaules reģionam tā tik ļoti ilgoto mieru, kas būtu balstīts uz leģitīmo atšķirību cienīšanu. Lai Dievs svētī Libānu un Tuvos Austrumus," Vatikānā noslēdzot savu iknedēļas audienci, sacīja pāvests.
Vatikāns daudzkārt paudis satraukumu par kristiešu masveida emigrāciju no vairākām šī reģionā valstīm, kā arī par islāmisma nostiprināšanos. Tuvo Austrumu vēsture liecina par "svarīgo un bieži vien procesa aizsācēju lomu", kas kristiešiem bijusi dialoga veicināšanā, sacīja pāvests.
Benedikts XVI piektdien ieradīsies trīs dienu vizītē Libānā. Sagaidāms, ka viesošanās laikā katoļu baznīcas vadītājs iestāsies par reliģisko plurālismu un kristiešu labklājību Tuvajos Austrumos, kā arī mudinās izbeigt asiņaino konfliktu Sīrijā, kura dēļ bēgļu gaitās uz Libānu saskaņā ar neoficiāliem datiem devušies jau ap 150 000 cilvēku.
Tuvajos Austrumos dzīvo aptuveni 13 miljoni katoļu, un paredzams, ka Romas pāvests aicinās šajā reģionā dzīvojošos katoļus sniegt savu ieguldījumu miera un demokrātijas stiprināšanā, sadarbojoties ar mērenajiem islāmistiem. Tāpat pāvests, iepazīstinot ar Tuvo Austrumu bīskapu 2010.gada sinodes rezultātiem, domājams, izteiks satraukumu par kristiešu aizplūšanu no šī reģiona.
Vēl pirms Benedikta XVI vizītes pāvests tika mudināts iestāties par kristiešu kopienām reģionā, kuras paudušas satraukumu par iespējamo vajāšanu. Taču augstajam viesim nāksies rūpīgi apsvērt savus paziņojumus, lai vēl vairāk nepalielinātu šajā reģionā valdošo spriedzi. Kā liecina pieejamā informācija, Benedikts XVI plāno Libānā izteikt atbalstu sekulārismam, kas garantētu kultūras un reliģisko brīvību.
Tikmēr Libānas otrās lielākās katoļu kopienas garīgais līderis Gregorijs III Lahams aicinājis pāvestu atzīt Palestīnas valsti un uzsvērt palestīniešu jautājuma nozīmību arābu pasaulē. Nelielās grieķu melkītu katoļu baznīcas patriarhs uzskata, ka šāds solis palīdzētu atrisināt "lielāko daļu arābu un musulmaņu pasaules sarežģītāko problēmu" un palīdzētu novērst kristiešu emigrāciju no šī reģiona. 2009.gadā, apmeklējot šo reģionu, pāvests izteica atbalstu divu valstu risinājumam palestīniešu-izraēliešu konfliktā.
Vizītes laikā Benediktam Libānā paredzētas tikšanās gan ar politiskajiem, gan reliģiskajiem līderiem, arī musulmaņu kopienas pārstāvjiem. Augstā viesa vizīte Libānā noslēgsies svētdien ar brīvdabas dievkalpojumu Beirūtā. Iepriekš izskanējušas bažas, ka pāvestam varētu nākties atcelt savu vizīti saistībā ar nestabilo situāciju Sīrijā. Vizīte gan nav atcelta, taču gaidāmi vērienīgi drošības pasākumi.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar Londonā bāzētās aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) datiem tajā dzīvību ir zaudējuši teju 27 000 cilvēku. Atbilstoši oficiālās Damaskas datiem bojāgājušo skaits ir trīs reizes mazāks. Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību cenšas panākt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķē Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas.
Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņemot palīdzību no ārzemēm. Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā - Sīrijas prezidenta Asada - gāšanu.
Kā arābu, tā Rietumu medijos regulāri parādās ziņas, ka bruņotās opozīcijas pusē karo ārvalstu kaujinieki. Tā Libānas telekanāls Al Mayadin augustā brīdināja, ka Sīrija vairāku valstu džihādistiem ir kļuvusi par "jauno Afganistānu".