Sisi arī paziņoja, ka 2022.gadā nekandidēs uz vēl vienu amata termiņu, jo to viņam liedz konstitūcija.
Bijušais armijas komandieris Sisi pie varas nāca 2013.gadā armijas rīkotā apvērsumā un 2014.gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Vairāki viņa atbalstīji, tostarp parlamenta deputāti, vēlas pagarināt laiku starp vēlēšanām un atcelt ierobežojumu, ka viena persona var ieņemt prezidenta amatu ne vairāk kā divus četru gadu termiņus pēc kārtas.
Taču Sisi intervijā CNBC sacīja, ka vēlēšanas notiks, kā plānots, 2018.gada martā un aprīlī, un viņš nelūgs izdarīt grozījumus konstitūcijā.
Sisi neko neteica par to, vai gatavojas kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās, bet, domājams, ka viņš to darīs un uzvarēs.
Sisi norādīja, ka vēlas saglabāt nosacījumu, ka viena persona nevar ieņemt prezidenta amatu ilgāk kā divus četru gadu termiņus pēc kārtas.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik nevēlas nekādus labojumus konstitūcijā.
2014.gadā Sisi uzvarēja vēlēšanās ar 97% balsu. Viņa oponents Hamdīns Sabahi saņēma mazāk balsu, nekā biļetenu skaits, kas tika atzīti par nederīgiem.
Sisi ir tautā populārs, un daudzi ēģiptieši uzskata, ka valstij nepieciešama stingra roka pēc gadiem ilgās politiskās kņadas un nekārtībām, kas kaitējušas ekonomikai.
Tomēr daudzi arī kritizē Sisi attieksmi pret islāmistiem, sekulārajiem oponentiem un disidentiem, kas arvien lielākā mērā tiek apspiesti.
Līdz šim tikai viens konkurents ir pieteicis savu kandidatūru nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās - opozicionārs, jurists un disidents Haleds Ali.
Ali kandidēja arī 2012.gada vēlēšanās, kurās uzvarēja islāmistu kandidāts Muhameds Mursi. Toreiz Ali saņēma mazāk par 1% balsu.