Kā ziņots, Turcijas tiesa pirmdien piesprieda mūža ieslodzījumu bijušajam armijas komandierim Ilkeram Bašbugam, kas līdz ar 274 citām personām bija apsūdzēts sazvērestībā ar nolūku gāzt premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību. Vēl 16 apsūdzētajiem, starp kuriem ir atvaļināti augsta ranga armijas virsnieki, akadēmisko aprindu pārstāvji, politiķi, žurnālisti un juristi, arī tika piespriests mūža ieslodzījums, bet vairums pārējo saņēma dažāda ilguma cietumsodus, tostarp pat 135 gadus ieslodzījumā. Tikai 21 apsūdzētais tika attaisnots, lai gan daži notiesātie pēc sprieduma nolasīšanas tiesas zālē tika atbrīvoti, jo tiem piespriesto soda laiku jau bija pavadījuši iepriekšējā apcietinājumā.
Galatasarajas universitātes profesors un Stambulas advokātu apvienības vadītājs Imits Kodžasakals prāvu nosaucis par "teātra izrādi". "Izrāde ir beigusies, aplaudējiet!" izteicies Kodžasakals. "Nelikumīgs noslēgums atbilst šādai nelikumīgai tiesu lietai."
Ergenekon tiesas prāva tiek uzskatīta par spilgtāko epizodi Erdogana sadursmē ar Turcijas sekulāri noskaņotajām aprindām un armiju, un valdības oponenti to pasludinājuši par raganu medībām, kuru mērķis ir apklusināt politiskos pretiniekus.
Kā apgalvoja apsūdzība, sekulāri noskaņotais grupējums Ergenekon, kas nosaukts par turku pirmdzimteni uzskatītās mītiskās zemes vārdā, plānojis atentātus un sprādzienus, lai šādi valstī izraisītu haosu un dotu iemeslu iejaukties armijai, kas gāztu partijas Taisnīgums un attīstība (AKP) veidoto valdību. Šajā lietā aizdomās turētajiem tika izvirzīti vairāki desmiti apsūdzību, tostarp par dalību "teroristiskā organizācijā", par dedzināšanām, nelikumīgu ieroču glabāšanu un par musināšanu uz bruņotu sacelšanos.
2455 lapaspuses garajā apsūdzības rakstā grupējums Ergenekon tika vainots politiskajā vardarbībā un virknē uzbrukumu, kas pastrādāti vairāku desmitgažu laikā. To starpā bija apšaude Turcijas augstākajā administratīvajā tiesā 2006.gadā, kuras laikā tika nogalināts tiesnesis, un tajā pašā gadā notikušais uzbrukums opozīcijas laikraksta Cumhuriyet redakcijai.
Sākotnēji izmeklēšanu Ergenekon lietā, kas tika sākta 2007.gadā, gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses. Taču ar laiku pret izmeklēšanu tika vērsta arvien skaļāka kritika, īpaši sekulāri noskaņotajām aprindām apgalvojot, ka patiesais varasiestāžu mērķis ir iebaidīt AKP oponentus. AKP, kas izveidota uz šobrīd aizliegtās islāmistu partijas bāzes, uzstāj, ka armijai, kas līdz šim baudījusi lielu politisko ietekmi un pēdējo 50 gadu laikā ir gāzusi četras civilās valdības, jāpārstāj iejaukšanās politikā.
Savukārt AKP pretinieki apgalvo, ka valdība, izmantojot demokratizācijas aizsegu, cenšas diskreditēt armiju, kas tiek uzskatīta par galveno sekulārās valsts iekārtas garantu. Tādējādi, uzskata valdības kritiķi, AKP mēģina īstenot savu slepeno islāmistu programmu. "Man nopietnas šaubas ir par smagajiem sodiem, kurus vajadzētu pamatot ar ļoti taustāmiem pierādījumiem," intervijā norādījis bijušais tieslietu ministrs Hikmets Sami Tirks. "Starp notiesātajiem ir armijas ģenerāļi, žurnālisti un juristi. Kā gan viņi varētu nonākt pie spēku apvienošanas apvērsuma organizēšanai?" "Spriedums ir nopietni iedragājis uzticību tiesai," piebilst Tirks.
Tikmēr valdības aprindas tiesas spriedumu novērtējušas atzinīgi, pasludinot to par kārtējo soli demokrātijas virzienā un aicinot cienīt neatkarīgās tiesu varas lēmumu.
Vēl februārī pats Erdogans centās aizstāvēt Bašbugu, izsakoties, ka būtu nopietna kļūda apgalvot, ka bijušais ģenerālštāba priekšnieks ir "teroristiskas organizācijas loceklis". "Nu ko, spriedums saka, ka Turcijas bruņotie spēki bija teroristiska organizācija, kas iesaistīta apvērsuma sazvērestībā," pārinterpretējot premjera vārdus, norāda Tirks. Pats Bašbugs pagājušās nedēļas nogalē sociālās saziņas vietnē Twitter paziņoja, ka Ergenekon prāva ir "melns traips Turcijas valsts un armijas slavas pilnajā vēsturē". Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka turku tauta nepieņemšot "nevainīgu cilvēku sodīšanu".
Sagaidāms, ka spriedumi, kas katram apsūdzētajam taisīti atsevišķi, tiks pārsūdzēti, un eksperti prognozē, ka apelāciju izskatīšana varētu ilgt vēl divus gadus. "Šīs dienas tiks atstātas pagātnē, taču tiesneši, kas pieņēma spriedumus, nevarēs izbēgt vēstures tiesai," norādījis Kodžasakals. "Cik daudzi atceras to tiesnešu vārdus, kas tiesāja Sokrātu?"
Savukārt Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas Deutsche Welle (DW) turku redakcijas vadītājs Baha Gingers norāda, ka spriedums tikai vēl vairāk sašķēlis Turcijas sabiedrību. "Turcijas starptautiskais prestižs, kas attiecas uz preses brīvību un likuma varu, nav visai augsts," raksta Gingers. "Pēc sprieduma apšaubāmajā prāvā pret šķietamajiem sazvērniekiem, kas plānojuši militāru apvērsumu pret turku premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu, ir radusies telpa jaunām šaubām par Turcijas turēšanos pie likuma varas."
Gingers uzskata, ka prāva tikai padziļinājusi plaisu starp Erdogana atbalstītājiem un oponentiem un ka šo plaisu pārvarēt tuvākajā laikā ir neiespējami. "Vienīgais, kas ir skaidrs, ir tas, ka Erdogans ir guvis Pirra uzvaru savā kampaņā pret Turcijas republikas sekulāro iekārtu. Viņš vairs nav visas tautas premjerministrs, bet gan tikai savu vēlētāju premjerministrs," uzsver DW žurnālists. Viņš brīdina, ka pēc šīs prāvas ir nopietns pamats bažām, ka nemieri, kas piedzīvoti valstī pēdējo divu mēnešu laikā, un pārmērīgais spēks, kuru varasiestādes lietojušas, lai savaldītu pret Erdoganu noskaņotos demonstrantus, pieņemsies tikai spēkā un ka šī vardarbības spirāle nopietni apdraud Turcijas iekšējo mieru.
Tikmēr britu raidorganizācijas BBC apskatnieks Ginejs Jildizs atzīst, ka Ergenekon prāva, iespējams, ir konsolidējusi valdības rokās esošo varu, jo neviens no citiem tradicionālajiem varas pīlāriem - prezidents, tiesa, parlaments vai armija - to vairs nevar ierobežot. Taču arī viņš uzsver, ka tā, domājams, vairos Turcijas polarizāciju un uzkurinās neapmierinātību daudzos sabiedrības sektoros.