"Krievijas kompleksu S-300 piegādes Sīrijai, kas pēdējā laikā kļuvušas par daudzu publisku strīdu priekšmetu, var arī neizraisīt ilgtermiņa ietekmi uz spēku līdzsvaru," norādīja Vaits, kurš savulaik ASV Valsts departamentā ieņēmis Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas izlūkošanas biroja direktora vietnieka amatu. "Pastāv reāla iespēja, ka gadījumā, ja sīrieši saņems šīs raķešu sistēmas, Izraēla netērēs velti laiku, līdz uzbrukt un iznīcināt šīs draudīgās kaujas vienības," norādīja eksperts. "Patiesībā tās var tikt iznīcinātas vēl pirms to galīgās uzstādīšanas kaujas dežūrā," piebilda Vaits.
Izraēla varētu uzskatīt, ka līdz ar S-300 nonākšanu Sīrijas bruņojumā, Izraēla vairs nevarēs traucēt Sīrijas ieroču piegādēm Libānas šiītu kustības Hizbollah kaujiniekiem, norādīja Vaits.
Bīstamu spriedzi Telavivas un Damaskas attiecībās pēdējā laikā izraisījuši Izraēlas kara aviācijas uzlidojumi 3. un 5.maijā Sīrijas galvaspilsētas apkaimē. Telavivas amatpersonas medijiem skaidroja, ka uzbrukumu mērķis ir bijis grupējumam Hizbollah paredzētie ieroči. Damaska šādu versiju noraidīja, paužot pārliecību, ka uzbrukumu mērķis bijis palīdzības sniegšana nemierniekiem. Sīriešu aktīvisti ziņoja, ka otrajā uzlidojumā nogalināti 42 Sīrijas karavīri.
Pēc maija sākuma uzlidojumiem Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mikdads solīja, ka Sīrija uz jauniem Izraēlas uzbrukumiem tās teritorijai "atbildēs nekavējoties". "Ir dotas instrukcijas uz jebkuru jaunu Izraēlas uzbrukumu atbildēt bez augstākās vadības [papildu] instrukcijām, un mūsu atbildes reakcija pret Izraēlu būs spēcīga un sāpīga," solīja ministra vietnieks.
Plānotajai Krievijas raķešu kompleksu piegādei sākotnēji uzmanība tika pievērsta ASV laikraksta The Wall Street Journal (WSJ) 8.maija publikācijā, kas izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Publikācijai sekojušos Rietumu līderu pārmetumus Krievijas puse noraidīja.
Nākamajā dienā pēc WSJ raksta parādīšanās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sacīja, ka Krievijas raķešu pārdošana Sīrijai būtu reģionam "potenciāli destabilizējoša".
Savukārt Krievijas augstākās amatpersonas, arī prezidents Vladimirs Putins, vairākkārt skaidroja, ka bruņojuma piegādes nepārkāpj starptautiskās konvencijas un embargo, ko ASV un Eiropas Savienība noteikušas Damaskai. Daudzās Rietumu galvaspilsētās šāda Krievijas nostāja izsauca sašutumu, ņemot vērā, ka, pateicoties S-300, lielā mērā var tikt pārvilkts krusts plāniem par lidojumu slēgtas zonas noteikšanu virs Sīrijas. Pēc analoģiska scenārija attīstījās situācija Lībijā, kur NATO, izmantojot lidojumiem slēgtās zonas nosacījumus, faktiski nemierniekiem palīdzēja gāzt pulkveža Muamara Kadafi režīmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apliecināja, ka Krievija patlaban pabeidz klases "zeme-gaiss" raķešu piegādes Sīrijai. Viņš norādīja, ka "nekādas starptautisko tiesību normas to neaizliedz, tas ir aizsardzības bruņojums". "Tas ir domāts, lai Sīrijai kā importētājai šajā situācijā būtu iespēja sevi aizsargāt pret aviācijas triecieniem, par kuriem, kā mēs zinām, nevarētu teikt, ka tas būtu pilnīgi fantastisks scenārijs," sacīja ministrs.
Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus, un tajā dzīvību zaudējuši jau aptuveni 94 000 cilvēku. Tiek ziņots par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādājuši kā režīma spēki, tā nemiernieki, kā arī pastāv nopietns pamats domāt, ka kaujās vairākkārt izmantoti ķīmiskie ieroči.
ASV un Krievija ir ierosinājusi noorganizēt starptautisku Sīrijas miera konferenci, tomēr gatavošanās tai nenorit tik gludi, kā to varētu vēlēties. Sākotnēji tika cerēts, ka konferenci varēs noorganizēt jau jūnijā, bet tagad tiek prognozēts, kas šis pasākums varētu notikt ne ātrāk kā jūlijā.