"Diemžēl Rietumi atbalsta teroru un palīdz puča sazvērniekiem," uzrunā prezidenta pilī, kas tika pārraidīta televīzijā, sacīja Erdogans.
"Tie, kurus mēs bijām iedomājušies par draugiem, palīdz puča sazvērniekiem un teroristiem."
Erdoans nosodīja Vācijas tieslietu struktūras, kas viņam liedza ar videotilta starpniecību uzrunāt atbalsta demonstrācijas dalībniekus Ķelnē. "Bravo! Tiesas Vācijā strādā ļoti ātri," ironiski norādīja Erdogans.
Viņš jau iepriekš pārmetis Vācijai, ka tā Turcijā ārpus likuma izsludinātās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) pārstāvjiem ļauj ar videotilta starpniecību uzrunāt dažādu sarīkojumu dalībniekus.
Turcija Vācijai nodevusi sarakstu ar 4000 kaujinieku vārdiem, bet uz to nav bijis nekādas reakcijas, atgādināja Erdogans. "Bet tagad konstitucionālā tiesa divu stundu laikā" aizliedz uzrunu videotiltā, viņš piebilda.
"Vai Rietumi ir demokrātijas, vai terora pusē," vaicāja prezidents. Viņš arī kritizēja Beļģiju, ka tā nav Ankarai izdevusi kreiso kaujinieku, kurš ir saistīts ar turku uzņēmēja Ezdemira Sabandži slepkavību 1996.gadā.
Viņš tāpat pauda pārliecību, ka nesenā puča plāns izstrādāts ārzemēs.
"Šis apvērsums nebija vienīgi valsts iekšienē izplānots notikums. Aktieri valsts iekšienē izspēlēja apvērsuma scenāriju, kas bija uzrakstīts ārzemēs," skaidroja prezidents.
Ankara apvērsuma organizēšanā apsūdz trimdā ASV mītošo garīdznieku Fetullu Gilenu. Tā arī palielinājusi spiedienu pret Vašingtonu centienos panākt viņa izdošanu Turcijai.
"Kā var būt, ka mēs esam stratēģiskie partneri un es lūdzu jūs manas valsts vārdā izdot kādu, kuru jūs atbilstoši nacionālās drošības stratēģijas dokumentam turpināt slēpt un nodrošināt viņam patvērumu," Erdogans dusmīgi vērsās pie Vašingtonas.
15. un 16.jūlijā Turcijā notika militārā apvērsuma mēģinājums, kas gan cieta neveiksmi. Kaut arī puča gaitā dumpinieki Ankarā, Stambulā un citās pilsētās sagrāba vairākus stratēģiski svarīgus objektus, varu valstī izdevās noturēt līdzšinējam prezidentam un valdībai.