Gadsimtu pēc masu slepkavībām Turcija nespēj atzīt vēsturisko vainu

1915.gada 24.aprīlis tiek uzskatīts par dienu, kad musulmaņu pārvaldītā Osmaņu impērija sāka sistemātiskas armēņu deportācijas un slepkavības. Tolaik Osmaņu impērijā dzīvoja aptuveni divi miljoni armēņu, kuri iestājās pret varas mēģinājumiem viņus pievērst islāmam.Armēnija apgalvo, ka no 1915. līdz 1917.gadam Osmaņu impērijas represijās dzīvību zaudēja pusotra miljona armēņu, tūkstošiem tika atsavināts privātīpašums un viņi bija spiesti emigrēt. Savukārt Turcija apgalvo, ka šajā laikā Osmaņu impērijas teritorijā miruši pusmiljons armēņu un lielākā daļa bijuši Pirmā pasaules kara upuri. Ankara uzstāj, ka šajā laikā nogalināti tikpat vai vēl vairāk turku.Arī gadsimtu pēc genocīda Armēnijas un Turcijas attiecības ir saspīlētas. Pēdējos gados ir notikuši mēģinājumi tuvināties, 2009.gadā pat tika noslēgta vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu un robežu atvēršanu, bet neviena no valstīm dokumentu joprojām nav ratificējusi.Bez Armēnijas vēl 21 valsts, arī Lietuva, oficiāli ir atzinusi, ka Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas pastrādātās zvērības pret armēņiem ir genocīds. Šonedēļ kā pēdējā šim pulkam pievienojās Austrija, Ankara uz to atbildēja ar vēstnieka atsaukšanu. Šomēnes arī Romas pāvests un Eiropas Parlaments armēņu masveida iznīcināšanu nodēvējuši par genocīdu.Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu šonedēļ vērsies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles ar aicinājumu atrunāt Vācijas parlamentu no piektdien paredzētā balsojuma par rezolūciju, kurā teikts, ka armēņu liktenis Pirmā pasaules kara laikā ilustrē XX gadsimta vēsturi, ko iezīmē masu slepkavības, etniskās tīrīšanas, deportācijas un genocīdi.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 24.aprīļa, numurā!