Teherāna arī paziņojusi, ka plāno savā Fordo pazemes kodolobjektā sākt šādu bagātināšanu, "cik vien drīz iespējams", tomēr nav precīzi atklājusi, kad šis process varētu sākties.
Irānas kodolvienošanās ar pasaules lielvarām ierobežo urāna bagātināšanas līmeni līdz 3,67%. IAEA savā jaunākajā ziņojumā pagājušajā mēnesī atzina, ka Irāna jau bagātina urānu līdz 4,5% līmenim, bet nepārkāpj tai noteikto stingro uzraudzības režīmu. Aģentūra norādījusi, ka tās inspektori pastāvīgi uzturas Irānā un var piekļūt tās kodolobjektiem, ieskaitot Fordo.
2015.gadā Teherāna ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju, Ķīnu un Vāciju noslēdza vienošanos, kuras mērķis bija garantēt, ka Irānas kodolprogramma tiek īstenota tikai un vienīgi civiliem mērķiem, bet 2018.gadā ASV no vienošanās izstājās un atjaunoja sankcijas pret Irānu, kas savukārt pakāpeniski atkāpusies no vienošanās nosacījumu izpildes.
Likumprojektu par urāna bagātināšanu Irānas parlaments pieņēma pēc tam, kad novembra nogalē uzbrukumā netālu no Teherānas tika nogalināts kodolzinātnieks Mohsens Fahrizade, par kuru Rietumiem bija aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu.
Irānas prezidents Hasans Ruhani atzinis, ka šo valdības stingrās līnijas piekritēju virzīto likumu uzskata par kļūdu, kas apgrūtinās atgriešanos pie kodolvienošanās.
Jaunais likums arī aicina ierobežot IAEA inspekcijas Irānā, tomēr par šādu soli Teherāna acīmredzot vēl nav izšķīrusies.