"Mums bija kopsaucējs - sports," laikrakstā Yediot Aharonot lasāms intervijas fragmentos, kas drīzumā pilnībā tiks pārraidīta televīzijas Desmitajā kanālā. Intervija ierakstīta, atzīmējot Šalita atbrīvošanas pirmo gadadienu.
"Dienas laikā es ar viņiem (sargiem) spēlēju dažādas spēles. Šahu, domino," sacīja Šalits. "Bija brīži, kad izpaudās zināmas emocijas, arī smiekli, kad mēs televīzijā skatījāmies labu [futbola] spēli vai filmu."
Viņš konkrēti atcerējās Čempionu līgas maču Telavivas Hapoel un Lionas futbola kluba starpā. "Šajā spēlē bija slavenais [Izraēlas uzbrucēja] Erana Zehavi gols, un es atceros sargu reakciju. Viņus šis gols satrieca. Viņi bija pārsteigti par to, ka Izraēlas komanda var tā spēlēt," sacīja Šalits.
Šalits izdomāja spēles, ko var spēlēt vienatnē, lai sevi nodarbinātu un kliedētu bailes, ka viņš dzīvs no gūsta neizkļūs. "Es no zeķēm vai krekla pagatavoju bumbu un metu to miskastē vai dažādās citās vietās. Es izgudroju dažnedažādas lietas un arī rakstīju," pastāstīja Šalits. "Es centos koncentrēties uz to mazumiņu labā, kas tur vēl bija. Mēģinot priecāties par to, kas tur bija, lai arī cik maz tas būtu, lai arī cik nožēlojama būtu dzīve. Cienot to, kas man bija, jo varēja būt sliktāk."
Viņa lielākās bailes bijušas par to, ka viņu piemeklēs pazudušā Izraēlas kara aviācijas pilota Rona Arada liktenis, kura lidmašīna tika notriekta 1986.gadā virs Libānas. "Zinot, kas notika ar Ronu Aradu, es baidījos, ka mani aizmirsīs un nebūs neviena, ar ko runāt. Ka viņi panāks, ka es pazūdu, ka cilvēki nezinās, kur es esmu," atzina Šalits.
Izpildot Gazas joslas un Izraēlas valdību starpā panākto vienošanos par cietumnieku apmaiņu, Šalits no gūsta tika atbrīvots pērn 18.oktobrī, savukārt no Izraēlas cietumiem tika atbrīvoti 1027 palestīnieši.
Šalits tika sagūstīts 2005.gada 25.jūnijā, kad palestīniešu kaujinieki pa tuneli, kas bija izrakts zem robežas, iekļuva Izraēlā un uzbruka armijas postenim.