""Hamās" kā militārs formējums vairs nepastāv, "Hamās" ir iesaistīts partizānu karā, un mēs turpinām cīņu ar "Hamās" teroristiem un vajājam "Hamās" vadību," norādīja ministrs.
Galants arī apliecināja savu atbalstu tam, lai tiktu panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu Gazas pamiera vienošanās pirmajā posmā, sakot, ka tas dotu Izraēlai "stratēģisku iespēju" risināt citas drošības problēmas.
Aicinot starptautisko sabiedrību turpināt vērst spiedienu uz "Hamās", lai panāktu vienošanos, Galants sacīja, ka stingri atbalsta ASV prezidenta Džo Baidena 31.maijā izziņoto trīs posmu pamiera vienošanos, paužot cerību, ka, balstoties tajā, tiks panākta kara izbeigšana.
"Izraēlai būtu jāpanāk vienošanās, kas ļautu panākt pārtraukumu uz sešām nedēļām un atgūt ķīlniekus," pirmdien savā birojā notikušajā sēdē žurnālistiem sacīja Galants. Viņa izteikumi publicēti otrdien.
Galants ir viens no Izraēlas līderiem, kam bijuši konflikti ar premjerministru Benjaminu Netanjahu par kara politiku.
Ministrs privāti teicis parlamenta komisijai, ka ķīlnieku atbrīvošanas vienošanās "kavējas... daļēji Izraēlas dēļ", pagājušajā mēnesī vēstīja Izraēlas mediji.
Netanjahu birojs apsūdzēja Galantu par "pret Izraēlu vērsta naratīva" pieņemšanu.
Galants sacīja, ka Izraēlas militārais spiediens Gazā ir radījis "nepieciešamos apstākļus" pamiera līgumam.
Baidens iepazīstināja ar trīs posmu plānu, kas paredzētu sākotnēji uz sešām nedēļām apturēt kaujas un "Hamās" atbrīvot ķīlniekus apmaiņā pret zināma skaita Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem bijusi Netanjahu uzstājīgā prasība saglabāt karaspēku pie Gazas joslas robežas ar Ēģipti, zemes joslā, kas pazīstama kā Filadelfi koridors.
papildināta visa ziņa