"Mums ir jāsāk no tukšas vietas, tāpat kā 1974.gadā, kad pēc Turcijas iebrukuma mūsu ekonomika bija nolīdzināta līdz ar zemi," intervijā franču laikrakstam Les Echos norādīja Kasulids.
Komentējot starptautiskās finanšu palīdzības programmas nosacījumus, par kuriem vienošanās tika panākta naktī uz pirmdienu, ministrs sacīja: "Es atsakos runāt par solidaritāti. Eiropa izliekas, ka mums palīdz, taču cena, kas mums par to jāmaksā, ir pārāk augsta, proti, mūsu ekonomikas modelis tiek brutāli iznīcināts, kas Kipras tautai ilgtermiņā radīs milzīgas grūtības." Turklāt, pēc ārlietu ministra teiktā, apdraudēts arī Kipras ekonomikas otrais nozīmīgākais sektors - tūrisms -, jo ilgstošā banku darbības pārtraukuma un ieviesto kapitāla ierobežojumu dēļ "viesnīcas un restorāni vairs nevar normāli funkcionēt".
Atskatoties uz aizvadītajām sarunām par palīdzības programmu, ministrs norādīja, ka ES dalībvalstu vidū trūkst atklātības. "Neviens mums neatklāja patiesību un mūs nebrīdināja nedz priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms [pašreizējā] prezidenta [Nika] Anastasiada ievēlēšanas 24.februārī, nedz pēcāk, kad viņš nāca pie varas, ka sarunas par glābšanas programmu novedīs pie tik spēja, radikāla un vardarbīga mūsu ekonomiskā modeļa iznīcināšanas," avīzei Les Echos sacīja ministrs.
Savukārt telekanālam Skai TV Kasulids norādīja, ka Luksemburga bijusi vienīgā bloka dalībvalsts, kas sarunās nostājusies Kipras pusē. "Neoficiāli [Grieķija] mums teica, ka viņi mūs atbalsta, taču Eirogrupā mums par labu izteicās tikai Luksemburga," sarunu procesu atklāja Kipras ārlietu ministrs. "Francija klusēja. Nākotnē varētu nākt gaismā pašas Francijas problēmas, un tad arī tai būs vajadzīga partneru palīdzība."
Vienlaikus ministrs pauda neapmierinātību ar Vācijas "cietsirdīgo izturēšanos" sarunu gaitā. "Ir skaidrs, ka Vācija vēlas uzspiest savus uzskatus Eiropas dienvidu tautām," apgalvoja Kasulids, gan atzīstot, ka arī Kiprai būtu jāuzņemas daļa vainas par notikušo.
Ministrs apliecināja, ka atbildīgās Kipras iestādes nerīkojās, lai nepieļautu, ka bankas "Laiki Bank" klienti pirms starptautiskā aizdevuma sarunu noslēguma 25.martā savus noguldījumus pārceļ uz ārvalstīm. Noguldījumu "apmēri mūsu valsts otrajā lielākajā bankā - Laiki Bank - bija pietiekami nopietni, lai tā nonāktu uz kraujas malas - skaidrā naudā tai bija atlikuši ne vairāk kā 55 miljoni eiro. Mums nebija citas izvēles, kā vien restrukturizēt bankas," skaidroja augstā amatpersona. "Kļūdas pieļautas abās pusēs, piemēram, vai bija saprātīgi, ka Eiropas Centrālā banka un Kipras Centrālā banka turpināja finansēt Laiki apstākļos, kad banka atradās uz bankrota sliekšņa? Ārkārtas aizdevumi 2011.gada septembrī veidoja 430 miljonus eiro, bet marta vidū šis rādītājs jau bija sasniedzis 9,2 miljardus eiro."
Tikmēr pašā Kiprā briest jauns skandāls, pieaugot sabiedrības interesei par to, kāda informācija bija pieejama atsevišķiem noguldītājiem neilgu laiku pirms aizdevuma programmas noslēgšanas. Arī Kipras parlaments trešdien pieprasīja Centrālajai bankai publicēt sarakstu ar to cilvēku vārdiem, kuri pirms starptautiskās glābšanas programmas sarunu beigām no Kipras bankām izņēma lielos noguldījumus.
Jau ziņots, ka Kipras bankas ceturtdien plkst.12 pēc vietējā un Latvijas laika atsāka darbu pēc 12 dienu pārtraukuma, taču to klientus sagaida dažādi ierobežojumi, lai novērstu naudas aizplūšanu uz ārvalstīm. Pirms banku atvēršanas pie vairākām filiālēm bija vērojamas nelielas rindas, kā arī novērojama saspīlēta situācija, jo atsevišķas filiāles darbu atsāk ar nokavēšanos. "Šī būs ļoti slikta diena, būs daudz lamāšanās un dusmu," pie bankas "Laiki Bank" durvīm sacīja kāds bez darba esošs elektriķis.
Tikmēr bankas klientiem izdod ierobežojumu sarakstu, kas nosaka, ka skaidrā naudā dienā drīkstēs izņemt ne vairāk kā 300 eiro, tādējādi cenšoties novērst noguldījumu strauju izņemšanu. Aģentūras AFP žurnālists ziņo, ka trešdienas vakarā Kipras Centrālajai bankai piegādāti pieci konteineri ar naudu - miljardiem eiro. Kolonnu ar naudas līdzekļiem pavadījis helikopters un policijas automašīnas. Savukārt Kipras akciju birža ceturtdien joprojām ir slēgta.
Pie vairuma banku Nikosijā jau agri no rīta izvietoti apsargi, no kuriem dažiem ir ieroči, radot neierastu skatu parasti mierīgajā tūristu salā. Pie citām bankām novērotas līdz pat 25 cilvēku rindas.
Kipras varasiestādes televīzijas uzrunā trešdienas vakarā aicināja kipriešus priekšroku dot gados vecākiem cilvēkiem, jo lielai daļai nav kredītkaršu un tie savu naudu var izņemt tikai bankās. Citi ierobežojumi arī paredz, ka čekus apmainīt pret naudu ir aizliegts un kredītkaršu pirkumiem ārvalstīs noteikts apjoma ierobežojums 5000 eiro apmērā mēnesī. Bezskaidras naudas maksājumi vai naudas pārvedumi uz ārvalstīm ir aizliegti, izņemot atsevišķus strikti noteiktus izņēmumus. Savukārt, dodoties uz ārzemēm, ceļotāji līdzi nedrīkstēs ņemt vairāk kā 1000 eiro skaidrā naudā.
Kipra ir pirmā eirozonas valsts, kas noteikusi kapitāla kontroli pēc starptautisko kreditoru aizdevuma. Ierobežojumi noteikti, lai nepieļautu banku sabrukumu, noguldītājiem mēģinot izņemt savu naudu.
Kipras Banku darbinieku arodbiedrība trešdien paziņoja, ka darbinieki ir gatavi atgriezties darbavietās, bet aicināja klientus neizgāzt savu neapmierinātību uz viņiem. Arodbiedrība atgādināja, ka banku darbinieki nav atbildīgi par notikušo, bet, gluži otrādi, arī ir šīs krīzes upuri.