Netanjahu brīdina Merkeli par jaunu migrācijas krīzi, ko varētu izraisīt Irāna

Netanjahu, kurš ieradies trīs dienu vizītē Eiropā, lai apspriestu Irānas kodolvienošanās nākotni, apgalvoja, ka Teherānai izdevies ar naudas palīdzību nodibināt militāro klātbūtni tādās valstīs kā Sīrija un Jemena, jo sankcijas pret Teherānu atceltas apmaiņā pret kodolaktivitāšu ierobežošanu.

Irāna "būtībā vēlas īstenot reliģisku kampaņu pārsvarā sunnītu apdzīvotajā Sīrijā," kopīgā preses konferencē ar Merkeli paziņoja Netanjahu.

"Tas izraisīs vēl vienu ticības karu - šoreiz ticības karu Sīrijā, un sekas būs vēl daudz, daudz vairāk bēgļu, un jūs zināt, kurp tieši viņi dosies," sacīja Netanjahu.

Vācijā kopš 2015.gada ieradušies vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, liela daļa no kuriem ir sīrieši. Migrantu pieplūdums radījis lielu slodzi uz Vācijas imigrācijas dienestiem un citām institūcijām, kā arī izraisījis politiskās domstarpības.

Izraēla neatbalsta vienošanos, ko pasaules lielvaras 2015.gadā parakstīja ar Teherānu par sankciju atvieglošanu apmaiņā pret Irānas kodolprogrammas ierobežošanu.

ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstājas no kodolvienošanās, un atjaunos visas sankcijas, kas Irānai tika atceltas šīs vienošanās ietvaros.

Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstīja šo vienošanos, solījušas to izglābt. Arī Krievija un Ķīna, kuru paraksti ir zem šī līguma, paudušas vēlmi to saglabāt.

Netanjahu otrdien plānota tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un trešdien ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.

Merkele pirmdien uzsvēra, ka eiropiešus un Izraēlu vieno mērķis panākt, lai Irāna nekad netiek pie kodolieroča, bet viņa atzina, kas pastāv dziļas domstarpības par to, kā sasniegt šo mērķi.

Kanclere aizstāvēja kodolvienošanos, norādot, ka tā vismaz zināmu laiku nodrošinās kontroli pār Irānas aktivitātēm. Viņa piebilda, ka pirms vienošanās noslēgšanas Irāna bijusi tuvu tam, lai tiktu pie kodolieroča.

Taču Merkele atzina, ka nepieciešama papildu vienošanās, kas aptvertu Irānas ballistisko raķešu programmu un jaukšanos tādu valstu iekšējās lietās kā Libāna, Sīrija, Irāka un Jemena.

Irānas augstākai līderis ajatolla Ali Hamenei svētdien tviterī nodēvēja Izraēlu par "ļaundabīgu audzēju". Jautāta par šo izteikumu, Merkele sacīja, ka Vācija un tās sabiedrotie ir vairākkārt un skaidri norādījuši Irānai, ka iestājas par Izraēlas tiesībām uz drošību.

Rietumi uzskata Irānas jaukšanos kaimiņvalstu iekšējās lietās par destabilizējošu faktoru reģionā, bet Izraēla uzskata to par tiešu apdraudējumu savai eksistencei.

Izraēla tiek uzskatīta par vadošo spēku Tuvajos Austrumos un vienīgo valsti reģionā, kuras rīcībā ir kodolieroči.

Netanjahu vizīte Vācijā notiek saspringtā laikā. Izraēla maijā veica uzlidojumus Irānas mērķiem Sīrijā. Izraēla skaidroja, ka uzlidojumus veikusi, reaģējot uz iepriekš notikušajiem raķešu uzbrukumiem tās spēkiem, kuros Izraēla vainoja Irānu. Teherāna noliedza savu atbildību par šiem uzbrukumiem.

Tikmēr Vācijā kritiku šonedēļ izpelnījies labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderis Aleksandrs Gaulands, kurš sestdien AfD jaunatnes organizācijas sanāksmē izteicās, ka Ādolfs "Hitlers un nacisti ir tikai putnu mēsli vairāk nekā 1000 gadu veiksmīgajā vācu vēsturē".

Vācijas valdība "stingri noraidīja" centienus relativizēt nacionālsociālismu un mazināt tā nozīmi, pirmdien Berlīnē paziņoja valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Netanjahu pateicās Merkelei par centieniem nepieļaut antisemītisma atdzimšanu, ko veicinājuši pašmāju ekstrēmisti un milzīgais musulmaņu patvēruma meklētāju pieplūdums kopš 2015.gada.