Amatpersonas tomēr uzsvēra, ka zarīna bumbas vēl neesot piestiprinātas lidmašīnām, jo Asads vēl neesot devis galīgo pavēli par ķīmisko ieroču izmatošanu pret nemierniekiem. Taču ja viņš par to izšķiršoties, "ārpasaule maz ko varēs darīt, lai to apturētu," vienlaikus atzinušas ASV amatpersonas.
Tikmēr televīzijas kanāls CNN ziņo, ka ASV izlūkdienesti cieši sadarbojoties ar saviem Izraēlas, Jordānijas, Libānas un Turcijas kolēģiem, lai lemtu par savu turpmāko rīcību.
Tajā pašā laikā Sīrijas varasiestādes, kuras cenšas nepieļaut Damaskas krišanu nemiernieku rokās, apliecinājušas, ka nekad neķersies pie ķīmiskajiem ieročiem. Tomēr jau otrdien ASV amatpersonas aģentūrai AFP apgalvoja, ka Asadam lojālie spēki sākuši sajaukt zarīna radīšanai nepieciešamās ķimikālijas. Savukārt CNN vēstīja, ka Damaska varētu izmantot šo nervu paralītiķi ierobežotam artilērijas triecienam pret nemierniekiem.
Vašingtona bažījas, ka nemiernieku panākumi kaujas laukā varētu likt Asadam ķerties arī pie ķīmiskajiem ieročiem, kā arī par to, ka to krājumi varētu nonākt pret Savienotajām valstīm noskaņotu grupējumu rokās. ASV prezidents Baraks Obama pirmdien brīdināja Asadu par "sekām", ja viņš pret savu tautu vērsīs ķīmiskos ieročus.
Zarīns ir ir fluoru saturošs fosfororganiskais savienojums. Tas sava toksiskuma (nervu paralītiska inde) dēļ sākotnēji tika sintezēts ķīmiskajiem ieročiem. Zarīns pirmo reizi tika sintezēts 1938. gadā Vācijā, un to bija paredzēts lietot karā, taču tas netika darīts. Zarīnu lietoja Irānas-Irākas karā 20. gadsimta 80. gados.