Aktīvisti Homsas pilsētā, kur pēdējā laikā notikušas visvardarbīgākās sadursmes, atzina, ka piektdien Tunisijas galvaspilsētā Tunisā notikuši Sīrijas draugu sanāksme viņus skumdina. Aktīvisti arī pauda šaubas par Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības centieniem panākt pamieru, lai varētu evakuēt cilvēkus no pilsētas, apsūdzot vietējo Sarkanā Pusmēness kustību par saistību ar valdību. "Mēs atsakāmies sastrādāties ar vietējo Sarkanā Pusmēness kustību," teica opozīcijas aktīvists Nadirs al Huseini Homsā, uzverot, ka valdības prasība izmantot tieši šo humānās palīdzības organizāciju ir "netīrs triks, jo šī grupa nav neatkarīga, to kontrolē valdība. Mēs viņiem neuzticamies".
Huseini norādīja, ka pat gadījumā, ja humānās palīdzības organizācija Homsā nogādātu medikamentus, ar to būtu par maz, jo pilsētā ir simtiem ievainoto, kas noasiņo.
Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pārstāvis paziņoja, ka no Sīrijas valsts vidienes pilsētas Homsas evakuēti septiņi ievainoti sīrieši, kā arī 20 sievietes un bērni, bet sestdien sarunas par turpmāku evakuāciju turpinās. Sarkanā Pusmēness kustības pārstāvis aģentūrai AFP norādīja, ka no Homsas visvairāk bruņotajās sadursmēs cietušā Babaamras rajona pagaidām nav evakuēti divi ievainotie Rietumvalstu žurnālisti - franču žurnāliste Edīte Buvjē un britu fotogrāfs Pols Konrojs -, kā arī no pilsētas nav izvestas divu nogalināto viņu kolēģu mirstīgās atliekas.
Sīrijas vietējos plašsaziņas līdzekļos, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, tiek vēstīts, ka trešdien nogalināto žurnālistu - amerikāņu žurnālistes Marijas Kolvinas, kas strādāja britu laikrakstā "Sunday Times", un franču fotogrāfs Remī Ohlika - mirstīgās atliekas no Babaamras izvest traucē opozīcijas speķi. Abi žurnālisti gāja bojā, kad šāviņi trāpīja mājai, kurā viņi bija apmetušies.
Piektdien Sīrijā, 21.dienu pēc kārtas bombardējot Homsas pilsētu, kā arī uzbrukumos netālu no Hamas pilsētas un citviet valsts austrumos un ziemeļos, tika nogalināti 103 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji, tostarp arī sievietes un bērni., paziņoja aktīvistu grupa Vietējās koordinācijas komitejas.
Rietumvalstu un Arābu līgas atbalstītā Sīrijas draugu sanāksme, kas piektdien notika Tunisijas galvaspilsētā Tunisā, pieņēma rezolūciju, kurā aicināts pastiprināt pret Sīriju noteiktās sankcijas, kā arī pārtraukt vardarbību.
Rezolūcijā aicināts pārtraukt vardarbību, lai Sīrijā varētu nogādāt humāno palīdzību. "Sīrijas draugu grupa aicināja Sīrijas valdību nekavējoties pārtraukt vardarbību un atļaut brīvu un netraucētu pieeju Apvienotajām Nācijām un humānajām aģentūrām," teikts rezolūcijā.
Vietējie aktīvisti Homsā gan norādīja, ka sanāksme bijusi "juristu tikšanās, nevis kara sarunas". Viņuprāt, pērējai pasaulei maz rūp viņu liktenis.
Pasaules līderi "joprojām dod iespēju šim vīram, kas mūs nogalina un jau ir nogalinājis tūkstošiem cilvēku", atzina kāds no aktīvitiem.
Konferencē Tunisā kopumā piedalījās apmēram 70 arābu valstu un Rietumvalstu, tostarp ASV, pārstāvji. Sīrijas valdība uz konferenci netika aicināta, tādēļ no dalības tajā attiecās arī Krievija un Ķīna.
Krievija un Ķīna 4.februārī uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā bija atbalstīts Arābu līgas miera plāns Sīrijai, kas paredzēja, ka Asads nodotu savas pilnvaras viceprezidentam un divu mēnešu laikā tiktu izveidota nacionālas vienotības valdība. Par rezolūciju balsoja visas pārējās 13 Drošības padomes dalībvalstis.
ANO Ģenerālā asambleja 16.februārī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt. Starp 12 valstīm, kas balsoja pret nesaistošo rezolūciju, bija arī Krievija, Ķīna un Irāna.
Krievija un Ķīna arī 5.oktobrī uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā bija nosodīta Sīrijas režīma vardarbība pret protestētājiem.
Jau vēstīts, ka par ANO un Arābu līgas īpašo sūtni Sīrijā ceturtdien tika iecelts bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans.
Dienā, kad Annans tika iecelts jaunajā amatā, starptautiskie izmeklētāji ANO iesniedza Sīrijas militārpersonu un politiķu sarakstu, kas tiek turēti aizdomās par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci.
Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. ANO janvāra beigās atzina, ka vairs nespēj izsekot Sīrijas protestos bojāgājušo skaitam, bet pirms tam aprēķināja, ka tas pārsniedz 5400 cilvēku. Saskaņā ar "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" datiem bojā gājuši vismaz 7700 cilvēki.
Sīrijas režīms tiek apsūdzēts asiņainā protestu apspiešanā, bet apgalvo, ka tā spēki cīnās pret bruņotiem kaujinieku formējumiem, kas esot nogalinājuši vairāk nekā 2000 Sīrijas karavīru.