Pēc žurnālista vārdiem, brauciena uz Sīrijas un Libānas robežas tuvumā esošo Kuseiras pilsētu (Homsas provincē) laikā vietējie nemiernieki pret žurnālistiem bijuši noskaņoti ļoti nedraudzīgi, īpaši skeptiski attiecoties pret to, ka preses pārstāvjiem bija oficiālas Sīrijas vīzas, bet viņu vadītājam un tulkam – Damaskas izdotas personības apliecības. „Viņu instrukcijā ir ierakstīts, ka ārvalstu žurnālistiem Sīrijā jāierodas nelegāli no Libānas, un viss. Mēs neatbildām šim aprakstam,” paskaidroja A. Tomsons.
Pēc filmēšanas, sarunām ar Kuseiras iedzīvotājiem un tikšanās ar vietējiem ANO novērotājiem, žurnālisti gatavojušies atgriezties Damaskā un lūguši, lai nemiernieki nodrošinātu viņu braukšanu pa to pašu ceļu, pa kuru viņi ieradās pilsētā, jo tur abas puses (gan valdības karaspēks, gan opozicionāri) zināja, ka konkrētajā mašīnā brauc žurnālisti.
Tomēr nemiernieki lūgumu izpildīt atteikušies un likuši grupai braukt pa citu ceļu, kā rezultātā mašīna nonākusi „nevienam nepiederošā zemē”. No valdības spēku puses pa mašīnu ar britiem nekavējoties atklāta uguns, tomēr, pateicoties vadītāja meistarībai žurnālistiem izdevies izbraukt no bīstamas zonas, bet pēc tam arī no Kuseiras.
„Man nav ne mazāko šaubu, ka nemiernieki tīši mēģināja „palikt” mūs zem valdības spēku uguns. Nogalināti žurnālisti vienmēr ir slikti Damaskai,” raksta A. Tomsons. Pēc viņa vārdiem, pārliecība vēl vairāk pastiprinājusies, kad nemiernieki nav ļāvuši mašīnai ar žurnālistiem izbraukt no Kuseiras viena konvoja ar ANO novērotājiem sastāvā.
„Karā, kur griež rīkles zīdaiņiem, aizsūtīt zem uguns mašīnu ar žurnālistiem ir tīrie nieki. Nekā personiska,” noslēdz britu repotieris.
Jāpiebilst, ka tieši Alekss Tomsons ir žurnālists, kurš pirmais no ārzemniekiem ieradās Hulas pilsētā pēc tur notikušā slaiktiņa. Viņa intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri paziņoja par valdību atbalstošā grupējuma Shabiha vainu slaktiņā, izsauca oficiālās Damaskas sašutumu, kura apsūdzēja A. Tomsonu faktu sagrozīšanā un neobjektivitātē.