Pirmssvētku laikā savstarpējo attiecību jautājumam skolā vajadzētu nonākt tādā kā risinājuma punktā, sniegt atbildes, bet nereti notiek tieši pretēji - rodas vēl vairāk jautājumu, kas tiek pārmesti pāri gadu slieksnim. Kā padarīt mācību gada nobeigumu sakārtotāku, lai nebūtu sekmju uzlabotāju kārotāju rindas pie skolotājiem, kas visa gada garumā ir klāstījuši dažādus noteikumus, kuri skar vērtējuma uzlabošanas iespējas? Kā iemācīt skolēnam veidot pieklājīgas un tolerantas attiecības ar skolotāju (Skolotāju), nevis atklājot šā brīža visai spilgti sabiedrībā izteikto patērētāja sindromu, kas tikai prasa, prasa, bet ar lielām grūtībām dod, iespējams, tāpēc, ka vienkārši to neprot. Lūk, ir tas vārds, pie kura labprāt atgrieztos vēlreiz. Kā iedot tā, lai saņēmējs būtu iepriecināts, izprastu devēja nolūkus?
Gatavojoties skolas lielajam Ziemassvētku pasākumam, došanas bija daudz. Biju laimīga un pateicīga tiem jauniešiem, kas bez vārda runas nāca un palīdzēja kārtot, veidot, zīmēt... Tādos brīžos dunoņa ausīs un sirdī paliek maza mazītiņa un ritmiski skaita: «Paldies!» Acīs patiesi mirdzēja asaras, vērojot skaistos priekšnesumus. Un nav tikai tā, ka darvas karote sabojā medus mucu, reizēm pietiek ar pēdējo medus karoti, lai pilnībā aizmirstu sadarvoto.
Nu aizritējušas arī klašu eglītes ar smiekliem, dāvanām, atvieglojumu, jāsaka, arī vilšanos (kādam liecībā ieraugot gala vērtējumus), un dunoņas vairs it kā nav, bet arī iekšējo mieru gūt pēc lieliem pārdzīvojumiem un patiesi milzīgā darba apjoma nav tik vienkārši. Jautājumu daudz, atbildi... Varbūt nemaz negaidām? Negribētos šos vaicājumus pārmest nākamajā gadā, bet ik gadu decembrī tos uzdodu no jauna. Iespējams, tas pat piederas pie pirmssvētku laika, lai pašus svētkus tad nu sagaidītu tādus mierīgus, baltus, kā svētību... Esi izskrējies cauri dažādu attiecību peripetijām lielajā skolas burzmā un nu beidzot savās mājās, savā ģimenē vari kļūt kluss, laimīgs, mierīgs... Vēlēt gribētu nākamajā gadā visiem, visiem - lai vairāk atbilžu ir rodams, lai mazāk problemātisku jautājumu un pārdomu par to, kāpēc tos nākas cikliski atkārtot.