"Līdz šim mēs esam pārāk lielu uzmanību veltījuši zinātniskiem priekšmetiem," intervijā The Times norāda Velingtonas koledžas rektors Entonijs Seldons (Anthony Seldon). "Manuprāt, vissvarīgākais skolas uzdevums ir izglītot laimīgus un pašpārliecinātus jaunus vīriešus un sievietes," viņš teic.
Gluži tādās pašās domās ir Villija Helpaka skolas direktors Ernsts Frics-Šūberts (Ernst Fritz-Schubert). Apmierinātība, pašapziņa un atbildība ir lielumi, ko viņš pretstata slavaskārei, alkatībai un egoismam. Apskatīto tēmu loks Heidelbergas skolā ir plašs. Skolēni apgūst tādas tēmas kā Paštēls un Ideāls un Dvēseles labsajūta. Tāpat uzmanība tiek pievērsta ķermeniskajai labsajūtai un sociālajām kompetencēm.
Pirmajā mirklī tas izklausās nenopietni - diplomātiski izsakoties. Taču atceroties, ka depresija modernajā pasaulē ir kļuvusi par tautas kaiti, izdegšanas sindroms teju vai ir par apstiprinājumu tam, ka strādāts kā nākas, iespējams, ir svētīgi šiem mācību priekšmetiem pievērst pastiprinātu uzmanību. Īpaši valstī, kas regulāri ir globālā saraksta augšgalā izdarīto pašnāvību ziņā.
Velingtonas koledžā uzsvars tiek likts uz pozitivo psiholoģiju - mācību programmu uzrauga Niks Bejlais (Nick Baylis) no Kembridžas universitātes. Flow (tulk. - plūdums, straume) ir īpašs koncepts N. Bejlaisa psiholoģijā. "Cik daudzi no jums relaksējas televizora priekšā?" jautā skolotājs. Apmēram puse skolēnu paceļ roku. "Kāda ir sajūta pēc tam?" Tukšums, miegs, nekas, acu ņirboņa - tās ir izplatītākās atbildes. Turpinājumā pusaudžiem tiek uzdots uzdevums - ar pirkstiem jāsit pazīstamas dziesmas ritms pret galda virsmu. Pēc neilga brīža rezultāts ir gluži baudāms. "Kāda sajūta ir tagad?" Enerģijas pilns, priecīgs un vienkārši forši - skan no skolēnu mutēm.
Laimes nodarbību pozitīvo ietekmi Villija Helpaka skolā atzinīgi novērtējusi arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (OECD). Tās pārstāvis 3Sat žurnālistiem norāda: „Tas ir ļoti iespaidīgi! Iesaistīšanās kopienas aktivitātēs un vēlme gūt panākumus skolēnu vidū ir ievērojami palielinājusies.“
40% bērnu vecuma grupā no četriem līdz četrpadsmit gadiem Vācijā jūtas „absolūti laimīgi.“ 44% jūtas „laimīgi“ un 14% nespēj sniegt viennozīmīgu atbildi, liecina pētījums, ko pasūtinājusi sabiedriskā televīzija ZDF. Galvenais šķērslis pilnīgai laimei ir tieši skola. Ja pirmklasnieku vidū katrs otrais „ļoti labprāt“ apmeklē skolu, tad trīspadsmitgadnieku vidū tādu ir tikai 16%. Vēl nelabprātāk bērni dodas tikai pie zobu ārsta.
E. Frics-Šūberts, kurš pats skolas laikā esot juties izolēts un nesaprasts, cenšas šo situāciju mainīt. “Izglītībai ir jākalpo cilvēkam. Un tas ietver pašapziņu.” Psiholoģe no Brīvās Berlīnes universitātes Anna Elizabete Auhāgena (Ann Elizabeth Auhagen) norāda, ka pastāv vairākas stratēģijas, kas palīdz vadīt apmierinātu dzīvi. „Pašapziņa, pozitīvas sociālās attiecības, optimisms un sajūta, ka tu pats spēj veidot savu dzīvi,“ viņa uzskaita svarīgākās sastāvdaļas.
Laimes nodarbībās uzmanība tiek veltīta sportam, veselīgam uzturam, teātrim, atslābināšanās vingrinājumiem, filozofijai, kultūras pasākumu apmeklēšanai un attiecību veidošanai ar līdzcilvēkiem. Uzsvars tiek likts uz sabiedrību, vērtībām, toleranci pret citiem un mīlestību pret sevi. Citiem vārdiem sakot – pilnvērtīgu dzīvi. Un tā ir vismaz tikpat svarīga kā ķīmija un ģeometrija kopā ņemtas.