"Satversme nosaka, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas ikvienam iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Tomēr realitātē nereti vecākiem ir jāpērk grāmatas un citi materiāli, lai nodrošinātu sava bērna mācību procesu pamatskolā vai vidusskolā," teikts Tiesībsarga aicinājumā. Informāciju par gadījumiem, kad skola līkusi vecākiem iegādāties mācību materiālu un priekšmetu, Tiesībsargs aicina iesūtīt līdz 9. martam.
I. Vilkārse portālam Diena.lv skaidro, ka viss atkarīgs no pašvaldības rocības – ja pašvaldība var iedot mācību līdzekļiem naudu, tad visu nepieciešamo mācībām skola var nodrošināt, taču, ja pašvaldība nepalīdz, tad lielāka atbildība gulstas uz vecāku pleciem. "Jelgavā pašvaldība ļoti labi dod materiālus, šogad desmit latus uz bērnu – kas ir vairāk nekā ieteikts prasīt," stāsta I. Vilkārse.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā skolēniem tiek nodrošinātas praktiski visas mācību grāmatas - izņēmums ir svešvalodu apguvei nepieciešamās grāmatas. "Tās ir rakstāmās grāmatas, kurās raksta iekšā – gan burtnīcās, gan grāmatās un līdz ar to nevar atļauties no bibliotēkas katru gadu jaunu grāmatu," skaidro I. Vilkārse.
Direktore uzskata, ka precīzāk būtu jānosaka, ko nozīmē bezmaksas izglītība, jo Ministru kabineta noteikumos tas nav precīzi formulēts. "Tur jau galējībās var nonākt - tad jau jāpērk arī sporta čībiņas. Tās lietas ir precīzi jānosaka," pauž I. Vilkārse.
Arī Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors Aivars Vilkaste stāsta, ka skola bērniem neliekot pirkt nekādas darba burtnīcas, jo visu, kas skolēniem nepieciešams mācību stundai, skola kopē. "Mums pērk parasti tikai vienu mācību grāmatu - tā ir angļu valoda, kas ir saistīts ar nepārtraukto mainību un mēs vienkārši nespējam tam tikt līdzi. Bet tie minimālie līdzekļi, kas mums ir, tiek arī atbilstoši izmantoti mācību grāmatu iegādei," pauž A. Vilkaste.
Direktors norāda, ka skolā mācību process tiek organizēts to līdzekļu ietvaros, kas ir pieejams un papildus slogs vecākiem netiek uzlikts. "Protams, rūtiņu un līniju burtnīcas, zīmuļi un pildspalvas, un tas, kas ir darbam nepieciešams, to nu gan pērk vecāki."
A. Vilkaste uzsver, ka atbildību par bērnu skološanu nedrīkst deleģēt tikai valstij un arī vecākiem ir jāuzņemas savu atbildību. "Par velti bērnu uz skolu nepalaidīsi. Viņš ir jāsaģērbj un jāsagatavojas un jāsapērk viņam mācību līdzekļi. Protams, ka tas maksā naudu. Būtu jau ideāli, ka valsts varētu visu nodrošināt, bet savā dzīves laikā es neatceros nedz pirms, nedz arī pēc neatkarības atgūšanas gadījumu, kad tiktu pilnīgi viss nodrošināts," tā A. Vilkaste.
Līdzīga situācija ir arī Bauskas Valsts ģimnāzijā, kur vairumu mācību grāmatas nodrošina skola, taču ir arī mācību kursi, kur skolēniem pašiem jāiegādājas mācību materiāli. Kā stāsta skolas direktors Raimonds Žabovs, Bauskas pašvaldība šajā gadā katram bērnam iedalījusi budžetā septiņus latus, savukārt valsts - 69 santīmus.
"Ja mēs zinām, cik maksā grāmatas, tad es teiktu, ka īsti pietiekoši tas nav. Dažādi uz šo jautājumui var skatīties. Katrā ziņā, ja Igaunijā mācību līdzekļiem ir kādi 50 eiro uz vienu bērnu un mums ir 69 santīmi, tad var salīdzināt," pauž R. Žabovs.
Tiesībsarga birojā izveidota īpaša e-pasta adrese [email protected], lai apkopotu, ko, cik lielā apmērā un kādā veidā skolas lūdz mācību procesam nepieciešamo iegādāties skolēnu vecākiem. Informācijas ieguves mērķis ir izzināt esošo situāciju un tās izplatību Latvijā, tādēļ skolēnu vecāki informāciju var sūtīt arī anonīmi, teikts Tiesībsarga paziņojumā.
Tiesībsarga birojā jau iepriekšējā gadā tika izveidota konsultatīvā padome par izglītības pieejamību. Šobrīd norit darbs pie situācijas izvērtēšanas, kāds ir Satversmē noteiktās bezmaksas izglītības apjoms. Dažādās pasaules valstīs bezmaksas izglītības apjoms ir ievērojami atšķirīgs. Ir valstis, kuras apmaksā visu, kas saistīts ar mācību procesu, pat burtnīcas un sporta tērpus. Savukārt ir arī valstis, kas apmaksā tikai skolas telpas un skolotāja atalgojumu.