Kuldīgas novada sporta skolas direktors Agris Kimbors uzskata, ka skolās obligāti vajadzētu ieviest ceturto sporta stundu nedēļā, taču tam trūkst finansējuma, līdz ar to tiek turpināts lauzt šķēpus. Lai arī pašam Kimboram skolā dažreiz nepatika vingrošana, taču arī tā būtu nepieciešama, jo tā ir fizkultūras pamatā un nostiprina mugurkaulu. Tomēr arī šim nolūkam skolām trūkst nepieciešamā inventāra.
Pēc sporta skolas direktora domām, palīdzēt varētu tautas sporta attīstība, kas pēdējos gados kļūst arvien populārāks.
Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins uzskata, ka jauniešu veselības stāvokļa uzlabošanā nav nekā labāka par pārbaudītām vērtībām - valsts atbalstīts masu sports, piekļuve bezmaksas sezonālām sporta aktivitāšu vietām un sabiedrisko sporta instruktoru sistēmas attīstība.
Kleins piekrīt, ka sporta stundas ir svarīgs priekšnoteikums, bet skola viena pati arī nespēs šo problēmu atrisināt. Situācijā, kad cilvēki arvien vairāk laika ir spiesti pavadīt darbā, bērniem nav radītas alternatīvas iespējas - nav pieejamas regulāras bezmaksas fiziskās aktivitātes gan brīvā dabā namu pagalmos, gan bezmaksas sporta pulciņos.
Lai šo jomu sakārtotu, ir jāmaina filozofija, gan pilsētvidē plānojot un attīstot sporta laukumus, gan veicinot bezmaksas sezonālās sporta aktivitātes, izglītojot sabiedrību un veicinot fiziskās aktivitātes darbavietās. Jebkurā jaunajā dzīvokļu māju projektā vajadzētu paredzēt sporta laukuma izbūvi pagalmā, uzskata Kleins, nenoliedzot, ka sākumā tas var likties dārgi, bet vidējā termiņā tas atmaksātos ar mazākiem izdevumiem veselības aprūpē un augstāku cilvēku efektivitāti darba tirgū, uzskata Kleins.
Jauniešu slikto veselību aktualizējis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kurš problēmas risināšanā aicinājis iesaistīties Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijas.
Arī Pabriks piekrīt, ka nepieciešams uzlabot sporta infrastruktūru, turklāt viņš nedomā, ka šādam mērķim būtu jātērē fantastiskas naudas summas. Ja skatās uz pašvaldību sporta infrastruktūras objektiem, tad nevajag visur būt olimpiskajām prasībām atbilstošām basketbola zālēm, uzsvēra politiķis, tādās valstīs kā Turcija, Spānija un citur parkos ir brīvi pieejami vienkārši metāla vingrošanas rīki, kurus salauzt nav pa spēkam vandaļiem, un šādos parkos var rīkot pasākumus un vervēt bērnus nodarbībām jau specializētos sporta klubos.
Pabriks iesaka arī citus virzienus problēmas risināšanai. Pirmkārt, esot jāatrod veids, kā uzlabot vecāku attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu un sportu, jo tieši vecāki ir bērnu galvenais piemērs.
Ja valsts regulāri rīko sociālās kampaņas par nebraukšanu dzērumā, tad būtu nepieciešamas arī sociālās kampaņas par sportu un veselīgu dzīvesveidu, lai šādā veidā nokļūtu līdz vecāku prātiem. Šādās kampaņās varētu iesaistīt profesionālus sportistus un citus dzīvē sasniegumus guvušus cilvēkus, uzskata ministrs.
Runājot par sporta nodarbībām, aizsardzības ministrs uzskata, ka nepieciešams vairāk domāt par nodarbību saturu. Ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību, kā tiek sadalīta nauda sporta nodarbībām.
Problēmas risināšanai atbildīgās ministrijas - Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - ir izstrādājušas vairākus politikas plānošanas dokumentus, kuros bērni un jaunieši ir viena no prioritātēm, uz kurām virzīt veselības veicināšanas pasākumus. VM politikas plānošanas dokumentā ir noteikti vairāki rīcības virzieni ar aktivitātēm sabiedrības veselības veicināšanai, īstenojot izglītojošus pasākumus iedzīvotājiem par fizisko aktivitāšu un veselīga uztura lomu veselības saglabāšanā.
2012.gadā tika izdotas VM izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. Šajā materiālā apkopota citu valstu labās prakses pieredze dažādām iniciatīvām pasākumu veikšanai pašvaldībās veselības veicināšanas jomā dažādās vecuma grupās. VM vērš uzmanību, ka ministrijas pārstāvis piedalījās Sporta politikas pamatnostādņu 2013.- 2020.gadam projekta izstrādē, īpaši atbalstot četru sporta stundu nedēļā 1.- 9.klasei ieviešanu.
Latvijā ir jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kas vismaz reizi vai divas nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm, - tāds ir IZM izvirzītais mērķis, kas ietverts Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam projektā, kas marta beigās izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
Lai veicinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanu, IZM izstrādājusi noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, kas paredz 1.-9.klasē iespēju mācību stundās iekļaut divu līdz trīs minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. Šie noteikumi marta beigās izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
IZM saprot, ka jānodrošina vienlīdzīga sporta pakalpojumu pieejamība visiem valsts iedzīvotājiem, tāpēc ministrija izstrādājusi Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. Arī šī koncepcija marta beigās izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.
Valstī vislabākie dati par jauniešu veselību un fizisko sagatavotību ir Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram, kas vērtē potenciālos karavīrus.
Pēdējo gadu tendences rāda, ka tikai trešā daļa no dienestā atlasītajiem kandidātiem ir jaunieši ar augstāko veselības kategoriju un ir derīgi dienestam bez ierobežojumiem. Aptuveni 7-10% kandidātu ir konstatētas veselības novirzes, kas viņu pieņemšanu dienestā padara nelietderīgu.
Standarta armijas fiziskās sagatavotības testu - "pumpēšanās", vēdera preses vingrinājumi un kross - minimālās prasības nespēj izpildīt ap 30% kandidātu, kas medicīnas komisijā veselības stāvokļa ziņā atzīti par piemērotiem dienestam. Minimālais fizisko normatīvu līmenis šajos testos ir diezgan zems.
Rezultāti liecina, ka lielākajai daļai jauniešu, kas nespēj nokārtot minimālās prasības fiziskās sagatavotības testos, ir problēmas ar elpošanas un asinsrites sistēmu funkcionālo atbilstību paaugstinātas intensitātes slodzēm.
Ja tiek pieņemts, ka dienestam NBS piesakās jaunieši, kuri uzskata sevi par fiziski pietiekami labi attīstītiem un veseliem, iespējams, ka kopējās tendences jauniešu veselības rādītājiem un fiziskajai sagatavotībai ir vēl sliktākas.
AM atzīmē, ka jau no 2016.gada prognozējams mazākais dienesta vecumu sasniegušo jauniešu skaits Latvijā pēdējo 26 gadu laikā. Vērtējot šos datus kontekstā ar bēdīgajiem veselības rādītājiem, ministrijai ir bažas, ka pēc dažiem gadiem aizsardzības nozarei radīsies nopietnas grūtības atlasīt pietiekamu skaitu derīgu rekrūšu.