Tieši pie Latvijas izlases grožiem 2006. gadā sākās nesatricināmā treneru dueta Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa ēra. Laika gaitā viņi plecu pie pleca guvuši iespaidīgus panākumus Krievijas hokejā – trīs Gagarina kausi, zelts olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā. Tagad Harijs ceturto reizi savā karjerā uzņēmies galvenā trenera lomu, un septembrī Latvijas Hokeja federācija ar speciālistu noslēdza divu gadu līgumu ar iespēju to pagarināt vēl par gadu. Ja olimpiskajā atlasē Latvijas izlases tuvumā bija arī Znaroks, palīdzot savam draugam, februārī plānotajās Pekinas olimpiskajās spēlēs viņi jau stāsies viens pret otru, jo Znaroks tika apstiprināts par Krievijas valstsvienības konsultantu. Harijs neslēpj, ka uz Latviju šovasar, kā jau tas katru gadu ierasts, bija atbraucis atvaļinājumā. Uzturēties šeit bija plānots mēnešus divus, bet negaidīti nācis piedāvājums kļūt par izlases galveno treneri. "Nevarēju atteikt. Atvaļinājums aprāvās, un sākās darbs, tāpēc Latvijā pabiju visus trīs vasaras mēnešus." Kad nav sezonas vai darba, Harijs ar ģimeni mājo nelielajā Kroiclingenas pilsētiņā Šveices ziemeļos – netālu no Vācijas robežas un ap 60 kilometriem no Cīrihes. Blakus pieguļ Bodenezers, kas ir trešais lielākais Centrāleiropā. Šajā apvidū Vītoliņš aizvadīja savas hokejista karjeras noslēdzošos gadus un sāka trenera dzīvi, kā arī strādāja vietējā sporta akadēmijā.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!