Ar ziemas olimpisko spēļu rīkošanu Pekinā Ķīnas autoritārais režīms mēģinās demonstrēt savu maigo varu – cik pie viņiem ir skaisti, jauki un brīnišķīgi. Cilvēktiesību ziņā trīs galvenās tēmas saistībā ar šo valsti šobrīd ir situācija ar uiguriem Siņdzjanas apgabalā, kā arī Honkongas un Tibetas jautājumi. Metodes un mērķi kopš iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 2008. gadā Ķīnas sistēmai nav mainījušās, bet jāatzīst, ka pašreizējais prezidents Sji Dzjiņpins ir vēl autoritārāks un apsver iespēju kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu, kas līdz šim šajā valstī nav noticis.
Manas lielākās bažas olimpisko spēļu sakarā ir par omikronu. Ķīna iet totālo lokdaunu ceļu – pāris saslimušo gadījumā var desmit miljonu pilsētu uzreiz nosēdināt mājsēdē. Tomēr tiek uzskatīts, ka omikrons šādai metodei var nepakļauties, un nav izslēgta masveida slimības sākšanās. Redzēsim, vai olimpisko hokeja turnīru vispār izdosies aizvadīt. ASV un Ķīna ir divas dominējošās valstis pasaulē. Tomēr Ķīna apņēmusies kļūt par pasaules lielāko ekonomiku un man nav ne mazāko šaubu, ka tai arī izdosies to sasniegt. Pretoties tādam milzenim ir ļoti grūti, ko šobrīd pieredz Lietuva, tāpēc nepievienošanās spēļu diplomātiskajam boikotam ir pareiza.
2008. gada 7. augustā, naktī pirms Pekinas vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, Krievija iebruka Gruzijā. Sliecos piekrist kungiem, kuri saka, ka Gruzijas tā brīža prezidents Mihails Saakašvili ar neapdomīgiem soļiem Dienvidosetijā ļāva šo iebrukumu īstenot. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis rīkojas gudrāk, tomēr par 100% izslēgt šādas iespējas atkārtošanos es neņemos. Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri paredzēti no 10. līdz 20. februārim, un daži eksperti saka, ka to laikā var gaidīt provokācijas pret Ukrainu. Ja olimpisko spēļu laikā Krievija tiešām ko šādu sarīkotu, tas gan varētu novest pie delegāciju došanās mājās.
Cerēsim, ka tiks ievērota senā tradīcija, ka olimpisko spēļu laikā karadarbību pārtrauc. Olimpiskie ideāli dzīvo un dzīvos, bet tajos allaž iekšā ir arī politika – neaizmirsīsim, ka Krievija olimpiskajās spēlēs joprojām piedalās bez sava karoga un himnas.
Komentāru lasiet arī žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!