Palīgā, slīkstam!

Valstī, kur iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, zaudēt vairāk nekā 300 dzīvību noslīkstot, ugunsgrēkos vai autoavārijās ir greznība, ko nevaram atļauties. Tās ir nāves, kas varēja nenotikt. Autoavārijā vai ugunsgrēkā vari ciest, nebūdams nelaimes izraisītājs, toties noslīkšana teju visos gadījumos ir paša rīcības sekas.  

PELDĒT NEMĀKAM

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī*, 71% atzīst, ka nespētu nopeldēt vismaz 200 metru, un 63% savu peldētprasmi novērtē kā nepietiekamu, vāju vai ka peldēt neprot nemaz. Taču, neskatoties uz vājo peldētprasmi, 59% no respondentiem, kuri peld ļoti slikti, atzinuši, ka vasaras sezonā tomēr dodas peldēties. Vien 5% iedzīvotāju savas spējas pārvietoties ūdenī vērtē kā ļoti labas. Tas skaidrojams, ka gan tagad, gan vēsturiski valstī nav īstenota visaptveroša peldētapmācības programma. Un to pierāda arī minētā aptauja – absolūtais vairākums jeb 68% aptaujāto peldēt iemācījušies no vecākiem vai pašmācības ceļā. Šāda peldētprasmes apguve rada mānīgu pašvērtējumu. Cilvēkiem trūkst izpratnes, cik daudz viņi nezina, un tas noved pie pārvērtētas pašpārliecinātības un dzīvībai bīstamām situācijām. Pētījums atklāja, ka respondenti, kuri peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki arī jautājumos par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Peldēt pratēji biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai to dara peldbaseinā. Savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem, vai cilvēki ar sliktām, viduvējām prasmēm peldbaseinu apmeklē krietni retāk un tā vietā bauda ūdens priekus dabā, drošas peldvietas izvēlei nepievēršot tik lielu uzmanību.

Izpratnes trūkumu apliecina arī fakts, ka vairāk nekā puse aptaujāto – 57% – dotos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes. Katrs ceturtais, kas savu peldētprasmi vērtē kā sliktu, mestos ūdenī. Un tas ir iemesls, kāpēc nereti viena noslīkušā vietā ir divi – gan slīcējs, gan glābējs.